NEFAZ

*PAO NEFAZ*
PAO NEFAZ
	ПАО НЕФАЗ
Tips	Publiska akciju sabiedrība
Darbības joma	autobūve
Dibināts	1977. gads (1993. gads)
Galvenais birojs	Ņeftekamska, Krievija
Produkti	kravas mašīnas, autobusi, speciālā tehnika, piekabes
Īpašnieks(-i)	KAMAZ (50,02 %); Bank URALSIB (28,50 %)
Tīmekļa vietne	nefaz.ru

PAO NEFAZ (ПАО «НЕФАЗ») ir Krievijas autobūves uzņēmums, kas bāzēts Ņeftekamskā. Tas ietilpst uzņēmumu grupā KAMAZ. Uzņēmums dibināts 1993. gadā uz Ņeftekamskas autorūpnīcas bāzes, kas darbu sāka 1977. gadā.

NEFAZ ražo pašizgāzējus, autobusus, speciālo tehniku uz KAMAZ un citu autoražotāju šasijas bāzes, kā arī piekabes un lauksaimniecības tehniku.

PAO NEFAZ lielākie akcionāri 2018. gadā bija PAO KAMAZ (50,02 %) un Bank URALSIB (28,50 %).^[1] Pārējās kapitāldaļas tiek kotētas Maskavas biržā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1970. gada 17. decembrī PSRS Ministru Padome izdeva lēmumu “Par Autorūpniecības ministrijas rūpnīcu būvniecību un rekonstrukciju, lai nodrošinātu Kamas autorūpnīcu ar rezerves daļām un komplektējošām detaļām”. Tajos gados notika KAMAZ celtniecība, un tika nolemts būvēt arī rūpnīcas pavadoņus, kuri tai piegādātu nepieciešamo komplektāciju. 1970. gada 25. decembrī Ministru Padomes Valsts komiteja izdeva rīkojumu Nr. 65 “Par autopašizgāzēju un vinču ražošanas rūpnīcas izveidi” Baškīrijas APSR Neftekamskas pilsētā. 1971. gada 8. janvārī tādu pat rīkojumu Nr. 4 izdeva PSRS autorūpniecības ministrs. 1972. gada 13. jūlijā sākās rūpnīcas celtniecība. 1977. gada 15. aprīlī tika samontēts pirmais desmit tonnu pašizgāzējs KAMAZ-5511. 1977. gada 11. oktobrī tika palaists galvenais konveijers un sākās KAMAZ-5511 sērijveida izlaide; šī diena tiek uzskatīta par rūpnīcas dzimšanas dienu.^[1] 1977. gada 31. oktobrī tika apstiprināts valsts komisijas akts par autopašizgāzēju ražošanas rūpnīcas pirmās kārtas pieņemšanu ekspluatācijā. 1978. gada 26. jūlijā rūpnīca tika nodēvēta par “Ņeftekamskas autopašizgāzēju rūpnīcu” (Нефтекамский завод автосамосвалов).

1980. gada beigās tika izlaists pirmais lauksaimniecības pašizgāzējs KamAZ-55102 1981. gadā ekspluatācijā tika nodota pirmā dežūrmaiņu autobusu partija. Ražošanas jauda bija 3000 dežūrmaiņu autobusu gadā. 1985. gadā rūpnīca sāka ražot cisternu puspiekabes gaišo naftas produktu transportēšanai.

1993. gadā rūpnīca tika reorganizēta par atklātu akciju sabiedrību “Ņeftekamskas autorūpnīca” (Нефтекамский автозавод»).

2000. gada augustā tika sākta pirmās klases pilsētas lielas ietilpības autobusa izstrāde uz KAMAZ šasijas bāzes. 2000. gada 6. decembrī tika prezentēts pirmais pilsētas tipa autobuss NEFAZ-5299. 2006. gada vidū par rūpnīcu interesējās par Nīderlandes un Beļģijas koncerns VDL, un 2007. gada janvārī tika sākta jaunu pasažieru autobusu ražošana sadarbībā ar VDL. 2008. gadā tika sākta sadarbība ar Baškortostānas trolejbusu rūpnīcu trolejbusu ražošanā uz autobusa NEFAZ-5299 bāzes.

2012. gada beigās rūpnīcas teritorijā KAMAZ un Brazīlijas Marcopolo S.A. kopuzņēmums KAMAZ-Marko sāka mazās klases autobusu Bravis ražošanu. 25 vietu autobuss bija izstrādāts uz KAMAZ šasijas bāzes. 2012. gada 28. augustā tika sertificēts elektriskais autobuss (elektrobuss), NEFAZ-52992. Autonomā elektriskā gaita tam bija paredzēta vairāk nekā 200 km. 2015. gadā sadarbībā ar Dienvidāfrikas uzņēmumu Bell Equipment tika sākta šarnīrveida posmota pašizgāzēja BELL ražošana.^[2] 2016. gada jūlijā uzņēmums tika reorganizēts par publisku akciju sabiedrību NEFAZ. 2016. gadā NEFAZ pārņēma no KAMAZ autobusu šasiju ražošanu.^[1]

Produkcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

NEFAZ ražo:

pielāgotas virsbūves uz automašīnu šasijām:
- dežūrmaiņu autobusi,
- ugunsdzēsības mašīnas,
- pašizgāzēji — uz KAMAZ, Mercedes-Benz, BELL (posmots) šasijas bāzes;
pasažieru autobusi, elektrobusi, trolejbusi (sadarbībā ar Ufas tramvaju-trolejbusu rūpnīcu);
tilpņu un ieliešanas tehnika — autocisternas dzeramajam ūdenim, pienam, naftas produktiem;
piekabes un puspiekabes
siena novākšanas tehnika — uzkarināmā rotācijas pļaujmašīna, siena ārdītājs;
rezerves daļas.

2018. gadā NEFAZ tirgus daļa Krievijā bija: pašizgāzēji — 39 %, dežūrmaiņu autobusi un pilsētas pasažieru transports — 26 %, lielās klases autobusi — 20 %., autocisternas uz šasijas — 9 %, piekabes — 8 %^[1]