Nacionālā kopējā laime

Vikipēdijas lapa
Nacionālā kopējā laime

Nacionālā kopējā laime (NKL) ir mēģinājums novērtēt dzīves kvalitāti, ņemot vērā psiholoģiskas un holistiskas vērtības, kuras netiek iekļautas nacionālā kopprodukta (NKP) aprēķinos. Jēdzienu 1972. gadā ieviesa Butānas toreizējais karalis Džigme Singje Vangčuks, atbildot uz laikraksta Financial Times komentāru par to, ka Butānas ekonomikas attīstība esot pārāk lēna. Tādā veidā karalis apliecināja, ka iestājas par tādu ekonomikas izaugsmi, kas ir saskaņā ar Butānas unikālo kultūru, kas balstīta uz budisma garīgajām vērtībām. Butānā ir izveidota Nacionālās kopējās laimes komisija, kas seko NKL principu ievērošanai plānošanā, likumdošanā, politikā un administratīvajā jomā.[1]

Tradicionālajos attīstības modeļos ekonomiskā izaugsme ir galvenais mērķis. NKL jēdzienā galvenā doma ir tāda, ka patiesa sabiedrības attīstība notiek tad, kad materiālā un garīgā attīstība notiek līdztekus un papildinot viena otru. Četri NKL attīstības pamatvirzieni ir ilgtspējīgas attīstības sekmēšana, kultūras vērtību saglabāšana un veicināšana, dabiskās vides saglabāšana un labas valsts pārvaldes izveidošana.

NKL jēdzienam nav vienotas definīcijas izmērāmās kategorijās. To ir grūti izmērīt objektīvi, jo tas ir atkarīgs no subjektīvas vērtību hierarhijas. Līdz ar to ir svarīgs jautājums par to, kā vērtības tiek definētas un īstenotas valsts politikā.

Tai pat laikā šī jēdziena ieviešana izraisīja diskusijas par to, vai tradicionālie attīstības indeksi pietiekoši labi atspoguļo mūsdienu sabiedrības stāvokli. Starptautiskais pārvaldības institūts (International Institute of Management) 2006. gadā izstrādāja "otrās paaudzes" NKL modeli, kur tiek apkopoti kvantificējami rādītāji no septiņām dažādām attīstības jomām, ieskaitot tautas garīgo un emocionālo veselību.[2] Savukārt Jaunās ekonomikas fonds (New Economics Foundation) 2006. gadā publicēja Laimīgās planētas indeksu (Happy Planet Index), kas sasaista ietekmi uz vidi ar cilvēka labklājību un dzīves ilgumu.[3]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Mandate & Rules of Procedure for the Gross National Happiness Commission Arhivēts 2009. gada 20. jūlijā, Wayback Machine vietnē. Gross National Happiness Commission
  2. Med Yones. The American Pursuit of Unhappiness - Gross National Happiness (GNH) - A New Socioeconomic Policy International Institute of Management. Executive Journal. Jan 15, 2006
  3. Happy Planet Index Arhivēts 2009. gada 26. septembrī, Wayback Machine vietnē. New Economics Foundation

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]