Nacionālo kontu sistēma
Nacionālie rēķini jeb konti ir secīgu tabulu komplekss, kurā attēlo preču un pakalpojumu izlietojumu un to resursus.[1] Izdevumu un ieņēmumu salīdzināšanā identiskus lielumus plaši lieto makroekonomiskos aprēķinos un statistiskajā uzskaitē. Šie nacionālie rēķini izdevumu pusē akumulē visus pievienotās vērtības elementus kā IKP pamatu.[2] Būtiski, ka IKP nesatur materiālās izmaksas — starpproduktu. Vienlaikus tiek loģiski pēc reālā satura sakārtoti trīs makroekonomiskie pamatrādītāji:
- iekšzemes kopprodukts (IKP);
- tīrais iekšzemes produkts (TIP), kas atšķirībā no IKP ir "tīrs" no amortizācijas atskaitījumiem;
- nacionālais ienākums (NI), kas nesatur uzņēmējdarbības netiešos nodokļus.
Ieņēmumu pusi pārstāv sabiedriskais kopprodukts un tā sastāvdaļas. Šāda saimniekošanas rezultātu uztvere pēc izdevumiem ieņēmumiem valsts mērogā noteiktā laika periodā tiek raksturota kā nacionālie rēķini jeb konti. Šī metode ir uzņemta ANO visnozīmīgāko statistisko ieroču arsenālā. To izveidoja 1993. gadā Apvienoto Nāciju Organizācija.[3]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 15. novembrī. Skatīts: 2015. gada 19. martā.
- ↑ Libermanis G. Makroekonomika.- Rīga, Kamene, 2006.g.,28.lpp
- ↑ Šenfelde.M.Makroekonomika.-Rīga, RTU Izdevniecība,2006.g.,-19.lpp.