Pāriet uz saturu

Nags

Vikipēdijas lapa
Rokas pirksta nags

Nags (latīņu: Unguis) ir ragvielas plāksnīte uz locekļu pirkstu galiem, epidermas derivāti. Cilvēkam nagi ir caurspīdīgi un plāni. Nagu galvenā funkcija ir aizsargāt pirkstu jutīgos galus no traumām vai kairinājuma. Nagos nav ne asinsvadu, ne nervu. Nagam izšķir trīs daļas: brīvo malu, ķermeni un sakni.[1]

Nagi ir regulāri jākopj, jo pretējā gadījumā tie slikti veic savu pirkstu aizsargāšanas funkciju. Tie nepārtraukti aug, tādēļ ik pa laikam jāapgriež ar nagu šķērītēm vai knaiblēm. Rokas nagu kopšanu svešvārdā dēvē par manikīru, bet kāju nagu — par pedikīru.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. 1,0 1,1 Anatolijs Bļugers. Populārā medicīnas enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1984. Skatīts: 2015. gada 1. martā.