Nd:YAG lāzers

Nd:YAG (ar neodīmu leģēts itrija alumīnija granāts; Nd:Y₃Al₅O₁₂) ir kristāls, ko izmanto kā lāzera vidi cietvielu lāzeriem. Dopants (piemaisījums) šajā lāzerā ir trīskārši jonizēts neodīms, Nd(III), kas parasti aizvieto nelielu itrija jonu daļu (1%) itrija alumīnija granāta (YAG) kristāla struktūrā, jo abi joni ir līdzīga izmēra.^[1] Tas ir neodīma jons, kas nodrošina lāzera aktivitāti kristālā tādā pašā veidā kā sarkanais hroma jons rubīna lāzeros.^[1] Atšķirībā no rubīna lāzera, neodīma lāzers izstaro infrasarkano gaismu (1064 nm), tomēr pie lielām jaudām var sākties otrās un augstāku optisko harmoniku ģenerācija.

Nd:YAG lāzera darbību pirmo reizi demonstrēja JE Geusic et al. no Bell Laboratories 1964. gadā.^[2]

Neodīma lāzerus izmanto medicīnā, piemēram, oftalmoloģijā un audzēju termoterapijā.

Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ ^1,0 ^1,1 Koechner §2.3, pp. 48–53.
↑ Geusic, J. E.; Marcos, H. M.; Van Uitert, L. G. (1964). "Laser oscillations in nd-doped yttrium aluminum, yttrium gallium and gadolinium garnets". Applied Physics Letters 4 (10): 182. Bibcode 1964ApPhL...4..182G. doi:10.1063/1.1753928.

[Koechner2.3-1] 1,0 ^1,1 Koechner §2.3, pp. 48–53.

[2] Geusic, J. E.; Marcos, H. M.; Van Uitert, L. G. (1964). "Laser oscillations in nd-doped yttrium aluminum, yttrium gallium and gadolinium garnets". Applied Physics Letters 4 (10): 182. Bibcode 1964ApPhL...4..182G. doi:10.1063/1.1753928.

[1]

[2]