Negatīvā teoloģija jeb apofātiskā teoloģija, ir teoloģiskā pieeja, kas mēģina izprast Dievu, aprakstot to, kas Viņš nav, nevis to, kas Viņš ir. Šī pieeja kontrastē ar pozitīvo teoloģiju, kas mēģina aprakstīt Dievu ar pozitīviem apgalvojumiem un īpašībām.
Negatīvās teoloģijas teorijā Dieva būtība un esība pārsniedz cilvēka sapratni un valodas spējas, tāpēc jebkurš pozitīvs apgalvojums par Dievu būtu nepietiekams vai pat maldinošs. Tādēļ tiek uzsvērts, ka visprecīzāk Dievu var raksturot, norādot uz to, kas Viņš nav. Piemēram, Dievs nav laicīgs, Viņš nav mirstīgs, Viņš nav ierobežots. Šī pieeja ir bijusi svarīga dažādās reliģiskajās tradīcijās, tostarp kristietībā, islāmā un hinduismā. Viens no ievērojamākajiem negatīvās teoloģijas pārstāvjiem kristietībā ir Dionīsijs Areopagīts, kurš savos rakstos uzsvēra, ka Dievs ir ārpus visiem cilvēciskajiem izteicieniem un konceptiem.
