Nerūsošais tērauds

No martensīta nerūsošā tērauda izgatavots Šveices armijas nazis.

Nerūsošais tērauds ir tērauds, kas ir korozijizturīgs dažādās vidēs, piemēram, gaisā, ūdenī, kā arī dažādās agresīvās vidēs. To iegūst, sakausējot dzelzi ar dažādiem metāliem.

Sastāvs

Nerūsošo tēraudu galvenā sastāvdaļa ir dzelzs (> 50% Fe = "tērauds") un vismaz 10—12% hroma. Vienkāršākajam sakausējuma veidam nevajag citus metālus, lai to uzskatītu par „nerūsošo tēraudu”. Visparastākajā nerūsošā tērauda veidā (EN 1.4003) ir tikai 10,5% hroma, bet pārējo daļu veido dzelzs.

Vēsture

Vēsturiski vienkāršāko tērauda un hroma sakausējumu ieviesa jau 1912. gadā. Savukārt 1913. gadā Vācijas uzņēmums Krupp sakausējumam pievienoja niķeli, lai uzlabotu tā mehāniskās īpašības (tā radās austenīta nerūsošais tērauds), bet 1920. gadā, sastāvam pievienojot arī nelielus molibdēna piejaukumus, tika konstatēta šāda sakausējuma īpašību ievērojama uzlabošanās. Tā radās „skābju izturīgs” nerūsošais tērauds.

Ārējās saites

• Nerūsošā tērauda iegūšana, īpašības utt.