Hroms

Hroms
24	; ; ; 1; 13; 8; 2
	Cr; 51,9961(6) g/mol
	[Ar]3d54s1
	; Attīrīta hroma kristāli un 1 cm3 kubiņš; dabiski hroma kristāli
Oksidēšanas pakāpes	−2, −1, +1, +2, +3, +4, +5, +6
Elektronegativitāte	1,66
Blīvums	7150 kg/m3
Kušanas temperatūra	2180 K (1907 °C)
Viršanas temperatūra	2944 K (2671 °C)
Īpatnējā pretestība	(20 °C) 1,25×10-7 Ω·m
Skaņas ātrums	(20 °C) 5940 m/s

Hroms ir ķīmiskais elements ar simbolu Cr un atomskaitli 24. Tas ir pirmais 6. grupas elements. Hroms ir ciets un korozijas izturīgs metāls, kuru lieto dzelzs sakausējumu pārklāšanai (hromēšanai) un sakausējumiem (nerūsošais tērauds). Dabā hroms reti ir sastopams brīvā veidā, taču rūpnieciski hromu iegūst no hroma rūdām (galvenokārt hroma dzelzsrūdas). Savienojumos hromam var būt oksidēšanas pakāpes +2, +3, +4, +5 un +6. +4 un +5 ir mazizplatītas. Hroma(III) oksīds ir cieta, zaļa viela, kuru lieto par abrazīvu. Hroma (VI) savienojumi (hromskābe un tās sāļi — hromāti) relatīvi labi šķīst ūdenī un ir toksiski.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hromu 1797. gadā atklāja franču ārsts un ķīmiķis Luī Nikolā Voklēns (Louis-Nicolas Vauquelin), eksperimentējot ar svina hromātu PbCrO₄,^[1] bet pilnībā to izolēja tikai gadu vēlāk. Elementa nosaukums (chromium) ir cēlies no grieķu vārda chroma, kas nozīmē "krāsa".^[2]

Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dabā hroms tīrā veidā nav atrodams. Nozīmīgākā metode, kā iegūst hromu, ir hroma oksīda Cr₂O₃ reducēšana ar alumīniju augstā temperatūrā:

Cr₂O₃ + 2Al → Al₂O₃ + 2Cr

Hromīts ir nozīmīgākā rūda, no kuras iegūst hroma(III) oksīdu. Šo rūdu visvairāk iegūst Zimbabvē, Krievijā, Jaunzēlandē, Turcijā, Irānā, Albānijā, Somijā, Madagaskarā un Filipīnās.^[2] Hromu var iegūt arī elektrolīzes rezultātā, kad elektriskā strāva tiek laista cauri hroma savienojumiem šķīdumos.

Izotopi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dabiskais hroms sastāv no četriem izotopiem, no kuriem viens (hroms-50) ir ārkārtīgi vāji radioaktīvs (pussabrukšanas periods vismaz 1,3·10¹⁸ gadi). Visizplatītākais ir hroms-52 (83,789% no kopējā daudzuma dabā).^[3] Hroms-53 ir 9,501% no visa kopējā hroma daudzuma dabā, hroms-54 — 2,365%, bet radioaktīvais hroms-50 — 4,345%.^[3]

Sakausējumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izplatītākie hroma sakausējumi ir nerūsošais tērauds (Cr 13-30%, C līdz 2,14%, pārējais Fe), hromels (Cr 9-10%, Co 1,0%, pārējais Ni) un nihroms (Ni 65-80%, Cr 15-30%).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: hroms

↑ «The Element Chromium» (angliski). Jefferson Lab. Skatīts: 2012-02-21.
↑ ^2,0 ^2,1 «Cr - Periodic Table of Elements» (angliski). Los Alamos National Laboratory. Skatīts: 2012-02-21.
↑ ^3,0 ^3,1 «Isotopes of the Element Chromium» (angliski). Jefferson Lab. Skatīts: 2012-02-21.