Pāriet uz saturu

Nordenšelda arhipelāgs

Vikipēdijas lapa
Nordenšelda arhipelāgs
архипелаг Норденшельда
Nordenšelda arhipelāgs (Taimiras Dolganu-Ņencu rajons)
Nordenšelda arhipelāgs
Nordenšelda arhipelāgs
Nordenšelda arhipelāgs (Krasnojarskas novads)
Nordenšelda arhipelāgs
Nordenšelda arhipelāgs
Nordenšelda arhipelāgs (Krievija)
Nordenšelda arhipelāgs
Nordenšelda arhipelāgs
Nordenšelda arhipelāgs (Arktika)
Nordenšelda arhipelāgs
Nordenšelda arhipelāgs
Ģeogrāfija
Izvietojums Karas jūra
Koordinātas 76°45′N 96°00′E / 76.750°N 96.000°E / 76.750; 96.000Koordinātas: 76°45′N 96°00′E / 76.750°N 96.000°E / 76.750; 96.000
Salu skaits 90
Platība ~2000[1] km²
Garums 93 km
Augstākais kalns 107 m
Administrācija
Karogs: Krievija Krievija
Federācijas subjekts Krasnojarskas novads
Nordenšelda arhipelāgs Vikikrātuvē

Nordenšelda arhipelāgs (krievu: архипелаг Норденшельда) ir Krievijai piederoša neapdzīvotu salu grupa Ziemeļu Ledus okeānā. Administratīvi ietilpst Krasnojarskas novada Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā.

Salas izvietojušās Karas jūras dienvidaustrumos uz ziemeļiem no Taimiras pussalas. Arhipelāgs sastāv no vairākām atsevišķām salām un piecām salu grupām. Lielākā arhipelāga sala ir Ruskija tā ziemeļos. Dažkārt Nordenšelda arhipelāgam pieskaita arī salu grupu pie Taimiras pussalas ziemeļu krasta, ko no pārējām atdala Matisena šaurums — Taimiras sala, Nansena sala, Bonevī sala, Pilota Mahotkina sala, Pilota Aļeksejeva sala, Pravdas sala u.c.[2]

Galvenās salas un salu grupas:

  • Ruskija arhipelāga ziemeļos,
  • Litkes salas — 10 salas arhipelāga ziemeļos, lielākā — Jermolova sala,
  • Austrumu salas — 15 salas arhipelāga austrumos, lielākā — Tirtova sala,
  • Civolkas salas — 17 salas arhipelāga rietumos, lielākā — Krasina sala,
  • Pahtusova salas — 15 salas arhipelāga centrā, lielākā — Petersena sala,
  • Viļkicka salas — 15 salas arhipelāga dienvidos, lielākā — Čabaka sala ar arhipelāga augstāko punktu 107 m vjl.

Salas vulkāniskas izcelsmes, reljefs paugurains. Salas atrodas arktiskās tundras dabas zonā.[3] Augājs nabadzīgs, galvenokārt ķērpji un sūnas. Arhipelāgs ietilpst Lielā Arktikas dabas rezervāta teritorijā.[4]

Salas 1740. gadā atklāja Lielās Ziemeļu ekspedīcijas grupa Ņikifora Čekina vadībā, bet nosaukumu tām nepiešķīra, noturot tās par Taimiras pussalas ziemeļu krastu. 1893. gadā arhipelāgu apsekoja Fritjofa Nansena ekspedīcija ar kuģi Fram un piešķīra tam zviedru ģeologa un ģeogrāfa Ādolfa Ērika Nordenšelda vārdu.

Līdz 1990. gadiem arhipelāgā darbojās vairākas polārstacijas: Ruskijas salā — vissezonas stacija Ostrovruskija, Tirtova salā — Tirtova, bet Pravdas salā — Pravda.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]