Krasnojarskas novada pirmiedzīvotāji ir paleosibīrijas valodās runājošas tautas, kuru pēcteči keti vēl arvien mīt Turuhanskas apkārtnē Jeņisejas lejtecē.
Savukārt dienvidu daļu vairākkārt pakļāvušas dažādas stepju klejotāju tautas. Pie Ačinskas atrastas Andronovas kultūras paliekas, kas bija bronzas laikmeta (2. gadu tūkstoša vidus p.m.ē.) arheoloģiskā kultūra. Līdz 2. gadsimtam m.ē. to apdzīvoja huņņu ciltis, vēlāk ieceļoja tungusu-mandžūru un tjurku valodās runājoši iedzīvotāji.
13. gadsimtā novada dienvidu daļu pakļāva Mongoļu impērija.
Pēc Sibīrijas hanistes sagraušanas 16. gadsimtā novadu sāka kolonizēt Krievijas cariste.
Pētera I reformu laikā 1724. gadā Sibīrijas guberņas sastāvā izveidoja Jeņisejas provinci, kuru 1764. gadā iekļāva jaundibinātās Irkutskas guberņas, bet 1797. gadā Toboļskas, 1804. gadā Sibīrijas ģenerālgubernatūras Tomskas guberņas sastāvā.
Kopš 1822. gadā jaundibinātās Austrumsibīrijas ģenerālguberņas sastāvā izveidoja Jeņisejas guberņu.
1925. gadā izveidoja Sibīrijas novadu, kuru 1930. gadā sadalīja Rietumsibīrijas un Austrumsibīrijas novados. 1934. gadā izveidoja Krasnojarskas novadu, kam vēlāk pievienoja arī Taimiras un Evenku autonomo apvidu. Līdz 1991. gadam novada sastāvā ietilpa Hakasu Autonomais apgabals.
2007. gadā Evenku un Taimiras apgabalus iekļāva novada sastāvā.
Mūsdienu Krasnojarskas novada teritorijā 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā tika izveidotas vairākas latviešu kolonijas, no kurām lielākās bija Lejas Bulāna, Suhonoja un Kamenska. Kolonijās apmetās kā bijušie katordznieki un izsūtītie, tā arī cilvēki, kas dzimteni bija pametuši brīvprātīgi cerībā Sibīrijā tikt pie lielākas turības.
Krasnojarskā darbojas Sibīrijas latviešu biedrība "Dzintars".[1]
.svg)
Krievija
Krasnojarskas novads Vikikrātuvē
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Krasnojarskas novads.