Normandijas hercogi

Vikipēdijas lapa
Normandijas hercogu ģerbonis.

Normandijas hercogi (latīņu: Dux Normanniae, franču: Duc de Normandie; angļu: Duke of Normandy) bija Normandijas valdnieki no 911. līdz 1204. gadam. Normandijas hercoga titulu līdz pat mūsdienām lieto arī Lielbritānijas karaļi, agrāk arī Francijas Karalistes troņmantnieki (1204-1469).

Cēlušies no normāņu vikingu vadoņa Rollo (Rolfa, Hrolfr), kas 911. gadā kļuva par franku ķēniņa Kārļa Vienkāršā (latīņu: Carolus Simplex) vasali un pieņēma kristīgo ticību ar vārdu Roberts. Viņš valdīja Sēnas lejtecē kā Ruānas grāfs, viņa pēctecis Rihards I 942. gadā pieņēma Normandijas hercoga titulu. 1066. gadā hercogs Viljams II Bastards (Viljams Iekarotājs) uzvarēja Anglijas karali Haroldu un iedibināja Normandiešu dinastiju, kas valdīja Anglijā līdz 1154. gadam. 1204. gadā Francijas karalis Filips II iekaroja Normandiju un pievienoja saviem valdījumiem.

Normandijas hercogu uzskaitījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Normāņu dinastija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Plantagenetu dinastija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]