Pāriet uz saturu

Viljams I Iekarotājs

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Vilhelms II Bastards)
Viljams I Iekarotājs
Williame I / Willelm I
Anglijas karalis
1066. gada 25. decembrī — 1087. gada 9. septembrī
Priekštecis Edgars II Etlings
Pēctecis Viljams II Rudais
Normandijas hercogs
1035. gada 3. jūlijā — 1087. gada 9. septembrī
Priekštecis Roberts I Lielais
Pēctecis Roberts Kurtozs
Dzimis ap 1028. gadu
Falēze, Normandija
(Kalvadosa, Karogs: Francija Francija)
Miris 1087. gada 9. septembrī (58—59 gadu vecumā)
Ruāna, Normandija
(Piejūras Sēna, Karogs: Francija Francija)
Apglabāts Sentetjēnas abatija, Kāna, Karogs: Francija Francija
Dzīvesbiedre Flandrijas Matilde
Bērni
Dinastija Normandiešu dinastija
Tēvs Roberts Lielais
Māte Arleta no Felēzes (Herleva)
Reliģija kristietība
Viljama, Normandijas hercoga un Anglijas karaļa ģerbonis
Viljama I ģenealoģiskais koks
Anglijas Karaliste 1087. gadā

Viljams I Iekarotājs, arī Viljams Bastards (franču: Guillaume le Conquérant, Guillaume le Bâtard; angļu: William I the Conqueror, William the Bastard, dzimis ap 1028. gadu, miris 1087. gada 9. septembrī) bija normaņu valdnieks, Normandijas hercogs (Viljams II, 1035—1087) un Anglijas karalis (Viljams I, 1066—1087).

Dzimis 1027. vai 1028. gadā Normandijā, Falēzē (Falaise). Tēvs — sestais Normandijas hercogs Roberts I Lielais, māte — hercoga konkubīne Arleta no Felēzes (Herleva), acīmredzot kāda normaņu bruņinieka meita vai atraitne. Vecāki nebija laulājušies, tādēļ viņu vienīgais bērns Viljams bija ārlaulībā dzimis un iesaukts par "bastardu".

Astoņu gadu vecumā, pēc tam, kad tēvs bija miris, atgriežoties no svētceļojuma uz Jeruzalemi, mantoja Normandijas hercogu troni, taču, tā kā Viljams bija ārlaulībā dzimis, to viņam nācās sargāt ar spēku. Tikai pēc 1047. gada kaujas ar dumpīgajiem baroniem pie Valesdūnas (burt. kauja kāpu ielejā — franču: Bataille du Val-ès-Dunes) Viljams varēja vairs neuztraukties par troni. 15 gadu vecumā Francijas karalis Anrī I Viljamu iesvētīja bruņinieku kārtā.

1053. gadā Viljams apprecējās ar Flandrijas grāfa Boduēna V meitu Matildi, un šajā laulībā piedzima 4 dēli un 6 meitas.

Iebrukums Anglijā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tā kā pēdējais Veseksu dinastijas Anglijas karalis Edvards Grēksūdzētājs 1066. gada 4. janvārī mira, neatstājot mantinieku, toties testamentā kā pēcnācēju bija norādījis savu brālēnu Normandijas hercogu Viljamu II, tas nekavējoties ar karaspēku ieradās Anglijā. Normaņi 14. oktobrī kaujā pie Heistingsas sakāva ievēlēto anglosakšu karali Haroldu II Godvinsonu, un 26. decembrī hercogs Viljams tika kronēts par Anglijas karali Viljamu I, aizsākot Normandiešu dinastijas valdīšanu Anglijā.

  • Cross, Arthur Lyon. A History of England and Greater Britain. Macmillan, 1917.
  • Bates, David., William the Conqueror, London : George Philip, (1989) 198 p. ISBN 978-0-7524-1980-0
  • Douglas, David C., William the Conqueror; the Norman impact upon England, Yale English monarchs series, London : Yale University Press, (1999) 476 p., ISBN 0-300-07884-6
  • Howarth, David., 1066 The Year of the Conquest, London : Collins, (1977) 207 p., ISBN 0-00-211845-9
  • Prescott, Hilda F.M., Son of Dust. London: White Lion, (1932) reprinted 1978. 288 p. ISBN 0-85617-239-1
  • Savage, Anne (transl. & coll.) The Anglo-Saxon Chronicles, London : Greenwich Editions, (2002) 288 p., ISBN 0-86288-440-3
  • Мортон А.А. История Англии. — Москва, 1950.
  • Памятники истории Англии / Пер. Д. М. Петрушевского. — Москва, 1936.
  • Пти-Дютайи, Ш. Феодальная монархия во Франции и в Англии X—XIII веков. — СПб., 2001.
  • Штокмар В. В. История Англии в средние века. — СПб., 2001

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Normandiešu dinastijas valdnieks
Priekštecis:
Edgars II Etlings
Anglijas karalis
1066—1087
Pēctecis:
Viljams II