Nostrifikācija

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Nostrifikācija (angļu nostrification, pielīdzināšana) ir ārzemju vai citas sistēmas izglītības dokumenta, zinātniskās pakāpes pielīdzināšana attiecīgam savas valsts vai citas sistēmas dokumentam, pakāpei.[1]

Nostrifikācija notika Latvijā trīs reizes: pēc LU Satversmes apstiprināšanas 1923. gadā, pēc Latvijas inkorporācijas PSRS sastāvā 1940. un 1950. gados un pēc neatkarības atgūšanas no 1992. gada.[2]

Likumdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nostrifikāija kļuva aktuāla, kad Latvijas valsts sāka veidot savu zinātnisko grādu piešķiršanas kārtību, kurā aktualizējās jautājums par jauno grādu atbilstību agrāk iegūtajiem.

Paredzot iespējas turpināt studijas ārzemēs un pieaicināt ārvalstu mācībspēkus, svarīgi arī noteikt kārtību, kā veikt ārvalstīs no jauna iegūtu grādu nostrifikāciju.

Nostrifikācijas kārtu Latvijas Republikas Augstākā Padome nostiprināja ar 1992.g. 10. novembrī pieņemto likumu "Par zinātnisko darbību",[3] kur 14.pantā noteica: "Persona, kura ieguvusi zinātnisko grādu pirms šā likuma stāšanās spēkā vai citā valstī un vēlas izmantot šajā likumā noteiktās zinātnieka tiesības Latvijas Republikā, var nostrificēt (pielīdzināt) savu zinātnisko grādu neatkarīgi no tā iegūšanas laika atbilstošam šajā likumā noteiktajam zinātniskajam grādam."

Nostrifikācijas tiesības tika dotas augstskolām, kurām ir promocijas vai habilitācijas tiesības un kuri pieaicina kā ekspertus attiecīgo nozaru speciālistus. Latviļas Zinātnes padomei bija jāapstiprinā nolikums šai procedūrai.

Nostrificēto diplomu daudzums 1990. gados[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc 1992. gadā nostrifikācijas padomju laiku zinātņu kandidātus pielīdzināja doktoriem, bet zinātņu doktorus - habilitētajiem doktoriem. Tādējādi kopējais zinātnieku skaits sasniedza sešus tūkstošus, norāda Latvijas Zinātņu akadēmija. Daži zinātnieki neiesniedza dokumentus nostrifikācijai, tāpēc patiesais doktoru skaits varētu būt bijis lielāks.

2000. gados zinātniskajās programmās un grantos Latvijā aktīvi strādāja ap 1430 doktoru.[4]

Ārvalstu diplomi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šobrid daudz Latvijas jauniešu studē ārzemēs, bet pat Eiropā iegūts bakalaura vai maģistra grāds ne vienmēr tiek atzīts Latvijā.[5]

Tādām profesijām kā būvnieks, arhitekts, ārsts, mērnieks, detektīvs un citām, kopumā 70 profesijām ir stingrākas prasības, un daļai jauniešu rodas grūtības iekārtoties darbā vai viņi ir spiesti studēt vēlreiz.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Letonika.lv. Enciklopēdijas - Terminu un svešvārdu skaidrojošā vārdnīca. nostrifikācija». www.letonika.lv. Skatīts: 2019-02-27.
  2. Baltiņš, Māris (2001). "Zinātnisko grādu nostrifikācija Latvijā un tās radītās problēmas zinātnes vēsturē". Latvijas Universitātes raksti (LU) 639 (Zinātņu vēsture un muzejniecība): 41-56. ISSN 1407-2157.
  3. «Par zinātnisko darbību». m.likumi.lv. Skatīts: 2019-02-27.
  4. LETA. «Latvijā aktīvi darbojas vairāk nekā 1400 zinātnieku». TVNET (latviešu), 2006-05-21. Skatīts: 2019-02-27.
  5. Vita Anstrate. «Ārzemju diploms ne vienmēr garantē izglītību vai darbu Latvijā; īpaši stingri uzrauga 70 profesijas». www.lsm.lv (latviešu), 9.01.2017. Skatīts: 2019-02-27.