Noziegumi pret cilvēci
Noziegumi pret cilvēci ir smagi starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumi, kas ietver darbības, kuras veiktas kā daļa no plaša mēroga vai sistemātiskiem uzbrukumiem civiliedzīvotājiem.[1] Šie noziegumi var būt daļa no valsts vai organizācijas politikas, kuras mērķis ir apspiest noteiktas cilvēku grupas.
Daži galvenie noziegumu pret cilvēci aspekti ir šādi:
- Slepkavības: civiliedzīvotāju masveida nogalināšana, kā genocīda vai kara noziegumu gadījumā.
- Iznīcināšana: apzināta tādu apstākļu radīšana, kas noved pie masveida nāves, piemēram, bads vai medicīniskās aprūpes liegšana.
- Paverdzināšana: ietver jebkāda veida verdzību vai piespiedu darbu.
- Deportācija vai piespiedu pārvietošana: cilvēku piespiedu izraidīšana no viņu mājām vai zemes bez tiesiska pamatojuma.
- Ieslodzījums vai cita veida smaga brīvības atņemšana: civiliedzīvotāju nelikumīga arestēšana un aizturēšana bez pienācīga tiesas procesa.
- Spīdzināšana: fiziskas vai psiholoģiskas vardarbības izmantošana, lai iegūtu informāciju, sodītu vai iebiedētu.
- Izvarošana un citi seksuālās vardarbības veidi: sistemātiska seksuālās vardarbības izmantošana, tostarp piespiedu prostitūcija un sterilizācija.
- Vajāšana politisku, rasu, nacionālu, etnisku, kultūras, reliģisku vai ar dzimumu saistītu iemeslu dēļ: sistemātiska un plaši izplatīta vēršanās pret noteiktām cilvēku grupām konkrētu iemeslu dēļ.
- Aparteīds: sistemātiska vienas rases grupas diskriminācija un apspiešana no citas rases grupas puses, kuras mērķis ir izveidot un saglabāt dominējošo stāvokli.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Termins "noziegumi pret cilvēci" ieviests 1915. gada 24. maijā, dienā, kad Antantes valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par armēņu genocīdu. Tajā Osmaņu impērijas rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju".
Noziegumus pret cilvēci pirmo reizi oficiāli atzina un definēja Nirnbergas procesā pēc Otrā pasaules kara, kad tika notiesāti nacistiskās Vācijas līderi. Mūsdienās šādus noziegumus iztiesā Starptautiskā krimināltiesa un citi starptautiskie tribunāli.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Guénaël Mettraux. International Crimes and the Ad Hoc Tribunals (angļu). Oxford University Press, 2005. 320. lpp. ISBN 978-0-19-927155-9.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Noziegumi pret cilvēci.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
|