Opāls

Opāls ir bezkrāsains, balts, iedzeltens, sarkans, retāk citas krāsas dārgakmens vai pusdārgakmens, reizumis ar varavīkšņainu lāsmojumu.^[1] Opāli ir silīcija dioksīda forma (SiO₂×nH₂O); to ūdens saturs var svārstīties no 3% līdz 21% no opāla svara, bet parasti tas ir no 6 līdz 10%. Savu amorfo īpašību dēļ tas ir klasificēts kā mineraloīds, nevis minerāls. Opāli var rasties gandrīz visu veidu iežu plaisās, visbiežāk sastopams limonītā, smilšakmenī, riolītā, merģelī un bazaltā.

Tiek uzskatīts, ka nosaukums "opāls" ir izcēlies no sanskrita vārda "upala" (उपल), kas nozīmē "dārgakmens", un vēlāk no grieķu "opállios" (ὀπάλλιος), kas nozīmē "redzēt krāsas maiņu".^[2]

Atsauces

↑ «opāls | Tēzaurs». tezaurs.lv. Skatīts: 2023-02-27.
↑ Allan W. Eckert. The World of Opals. John Wiley & Sons, 1997-10-02. 56–57. lpp. ISBN 978-0-471-13397-1.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Opāls.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)

[1] «opāls | Tēzaurs». tezaurs.lv. Skatīts: 2023-02-27.

[2] Allan W. Eckert. The World of Opals. John Wiley & Sons, 1997-10-02. 56–57. lpp. ISBN 978-0-471-13397-1.

[1]

[2]