Dārgakmens

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Slīpēts hrizoberils — vērtīgs dārgakmens.

Dārgakmens ir minerāls, iezis (piemēram lazurīts), vai pārakmeņots materiāls, kurš pēc apstrādes — griešanas, slīpēšanas un/vai pulēšanas var tikt izmantots kā greznumlieta, tai skaitā — kā juvelierizstrādājums. Pie dārgakmeņiem pieskaita arī atsevišķus organiskus savienojumus, piemēram, dzintarufosilizētus koka sveķus. Daži minerāli nav klasiski dārgakmeņi tāpēc, ka ir pārāk mīksti vai pārāk trausli lietošanai rotaslietās, taču to dekoratīvās īpašības ir tik labas, ka minerālu kolekcionāri nereti ir gatavi maksāt lielas summas par šādu minerālu paraugiem (piemēram, lieliem rodohrozīta kristāliem).

Raksturojums un klasifikācija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dārgakmeņus pēta īpaša lietišķā zinātnegemoloģija. Katram dārgakmens veidam ir sava tehniskā specifikācija, kuru pārbaudot, var noteikt dārgakmens identitāti, pat ieguves vietu. Nozīmīgākā dārgakmens noteikšanā ir akmens ķīmiskā sastāva noteikšana. Piemēram, dimants sastāv no oglekļa, rubīns — no alumīnija oksīda (Al2O3). Cita nozīmīga raksturojošā īpašība ir dārgakmens kristāliskā uzbūve — tiek noteikta akmens singonija un citi kristāla raksturlielumi. Nozīmīga īpašība ir arī akmens habituss — raksturīgākā dabisku kristālu forma. Piemēram, dimantam piemīt kubiskā singonija, taču dabā visbiežāk atrod oktaedra formas dimanta kristālus.

Dārgakmeņus iedala dažādās grupās, veidos, varietātēs. Piemēram, rubīns ir minerāla korunda cēlā, sarkanā varietāte, kamēr vairums citu cēlāku korunda kristālu citās krāsās tiks saukti par safīriem. Smaragds (zaļš), akvamarīns (zils), biksbīts (sarkans), gošenīts (bezkrāsas), heliodors (dzeltens) un morganīts (sārts) — visi šie dārgakmeņi ir viena minerāla — berila varietātes.

Dārgakmeņus, tāpat kā pārējos minerālus, raksturo un nosaka arī pēc tādām īpašībām, kā refrakcijas indeksa, optiskās dispersijas, blīvuma, cietības pēc Mosa skalas, skaldnības, lūzuma un spīduma. Dārgakmeņiem nereti piemīt tādas īpašības kā pleohroisms un dubultlaušanas spēja. Dārgakmeņus raksturo tādas īpašības, kā luminescence specifiska garuma viļņos, specifisks absorbcijas spektrs.

Nozīmīgs faktors dārgakmens vērtības noteikšanā ir tā defekti, ieslēgumi.

Vērtība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rotas lietas ar dzintaru.

Galveno dārgakmens vērtību veido tā skaistums, formas un kristāla masas perfekcija — līdz ar to pats svarīgākais dārgakmens vērtības kritērijs ir tā ārējais izskats. Nozīmīgi ārējā izskata faktori ir krāsa, dzidrums, neparasti optiski fenomeni (piemēram, iridescence), neparasti ieslēgumi, arī dabiskā kristāla forma. Pastāvīgi ļoti augstu vērtēts dārgakmens ir dimants — cietākais dabā atrodamais materiāls, kam piemīt daudzas unikālas īpašības. Dimants nebūt nav retākais dārgakmens — ik gadus tiek iegūti miljoniem karātu šī neparasti skaistā akmens.

Latviešu valodā nav izveidojusies plašāka dārgakmeņus raksturojoša terminoloģijas bāze, jo Latvijā nav liela dārgakmeņu daudzveidība (tikai dzintaram ir pietiekami augsta juvelierkvalitāte) un nav ilgstošas tradīcijas dārgakmeņu izpētē un kolekcionēšanā. Raksturīgi, ka zemēs, kur ir lielāka dārgakmeņu daudzveidība, izveidojusies raksturīga, daudzveidīga terminoloģija šo akmeņu iedalījumam, īpašību un vērtības aprakstam.

Tradicionāli dārgakmeņus mēdz iedalīt dārgakmeņos un pusdārgakmeņos, taču šim iedalījumam vairāk ir vēsturiska vērtība, kas maz atbilst pašreizējam tirgū pieejamajam dārgakmeņu klāstam un cenu līmenim. Agrāk par īstiem dārgakmeņiem nereti uzskatīja tikai piecus akmeņus: dimantus, rubīnus, safīrus, smaragdus un ametistus. Mūsdienās gemologi augstu vērtē daudz lielāku skaitu minerālu un minerālu varietāšu, tomēr pieci augstākminētie akmeņi joprojām tiek vērtēti salīdzinoši ļoti augstu. Tomēr nereti citi, plašākai publikai mazāk pazīstami dārgakmeņi ir dārgāki nekā labas kvalitātes dimanti vai rubīni. Ļoti augstu cenu (kuru gan gatavi maksāt tikai atsevišķi dārgakmeņu pazinēji) var sasniegt tādi reti dārgakmeņi, kā augstas kvalitātes andaluzīts, aksinīts, kasiterīts, klinohumīts, ijolīts.

Mākslīgie un sintētiskie dārgakmeņi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mākslīgā veidā tiek iegūtas vairākas dabisko dārgakmeņu imitācijas. Piemēram kubiskais cirkonijs tiek mākslīgi iegūts no cirkonija oksīda ar mērķi atdarināt dimantu. Imitācijas var atgādināt īsto akmeni, taču tām nekad nebūs pilnīgi tādas pašas īpašības. Viens no gemoloģijas galvenajiem uzdevumiem ir atšķirt šādas imitācijas.

Laboratorijas apstākļos tiek iegūti arī sintētiski rubīna, safīra, smaragda, un kopš nesena laika arī juvelierkvalitātes dimanta kristāli — šādiem kristāliem fizikālās īpašības ir gandrīz identiskas dabisku kristālu īpašībām. Šādā veidā iegūti dārgakmeņi ir daudzkārt lētāki nekā dabā atrastie. Ar gemoloģijas metodēm iespējams atšķirt arī šādus kristālus no dabiskajiem, taču tas ir daudzkārt grūtāk.

Ļoti bieži dabiskie dārgakmeņi tiek mākslīgi pārveidoti — to krāsa tiek padarīta cēlāka un neparastāka karsējot vai apstarojot, ar dažādām metodēm tiek likvidēti ieslēgumi. Nereti šādus pārveidojumus ir praktiski neiespējami identificēt.

Dārgakmeņu ieguves vietas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daļu no dārgakmens vērtības veido tā retums un grūtā pieejamība — vērtīgākos dārgakmeņus var atrast tikai dažās atradnēs, pie kam tikai noteiktas atradnes dod visaugstākās kvalitātes akmeņus. Daudzas dārgakmeņu atradnes ir daļa no cilvēces kultūras vēstures, tās ir apvītas ar leģendām un nostāstiem, radot romantisku iespaidu tajos cilvēkos, kas ikdienā nav ciešāk saistīti ar dārgakmeņu ieguvi.

Liela dārgakmeņu daudzveidība ir tādās valstīs, kā Brazīlijā, Indijā, Šrilankā, Birmā, Madagaskarā. Izcilas smaragda raktuves atrodas Kolumbijā, visskaistāko lazurītu iegūst grūti pieejamā Afganistānas kalnu rajonā, savukārt visskaistākie rubīni līdz nesenam laikam tika iegūti Birmā, Mogokas ielejā.

Dārgakmeņus iegūst gan to cilmes iežos, gan arī sekundārajos nogulumos, kas radušies pēc sākotnējā cilmes ieža dabiskas noārdīšanas — upju sanesās, jūru krastos. Pēdējā gadījumā ir notikusi savdabīga dārgakmeņu dabiskā atlase, atsijājot trauslos, plaisainos un nelielos akmeņus — taču vienlaikus arī samazinot un noapaļojot labās kvalitātes akmeņus. Izcilas kvalitātes dimanti ir atrasti atsevišķos Namībijas piekrastes iecirkņos.

Dārgakmeņu saraksts[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ir vairāk nekā 130 minerālu, kurus var apstrādāt un iegūt dārgakmeņus. Tomēr komerciāliem mērķiem tiek apstrādāti ap 50 minerāli un to veidi. Šajā sarakstā uzskaitīta lielākā daļa:

Daži minerāli, kuriem retos gadījumos atrodami dārgakmens kvalitātes kristāli:

Bieži kā rotakmeņus un dārgakmeņus izmanto šādus organiskos savienojumus:

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Gemstone Library — raksti par dažādiem dārgakmeņiem un ar tiem saistītām tēmām (angliski).
  • Gemstone Care — raksts par to, kā kopt un rūpēties par dārgakmeņiem (angliski).
  • Gemological Institute of America — Amerikas gemoloģiskā institūta — autoritatīvas gemoloģijas speciālistu institūcijas mājaslapa.