Otrais Kontinentālais kongress
Otrais Kontinentālais kongress bija sapulce, kas notika Filadelfijā no 1775. līdz 1781. gadam, Amerikas revolucionārā kara laikā. Tas bija svarīgs solis Amerikas Savienoto Valstu izveides procesā, jo kalpoja kā galvenā valdības institūcija Amerikas kolonijām, kas cīnījās pret Lielbritānijas kontroli.
Kongress sapulcējās Filadelfijā 1775. gada 10. maijā, kad jau bija sākušies pirmie kauju konflikti starp Amerikas kolonistiem un Lielbritānijas spēkiem. Tas sekoja pēc Pirmā Kontinentālā Kongresa, kas tika izveidots, lai apspriestu koloniju attiecības ar Lielbritāniju. 1776. gada 4. jūlijā Kongress pieņēma Neatkarības deklarāciju, ko lielā mērā sastādīja Tomass Džefersons. Ar šo dokumentu Amerikas kolonijas pasludināja savu neatkarību no Lielbritānijas, izveidojot pamatu jaunajai valstij — Amerikas Savienotajām Valstīm. Kongress deva rīkojumu izveidot Kontinentālo armiju, un Džordžs Vašingtons tika iecelts par tās virspavēlnieku. Viņš kļuva par galveno Amerikas revolucionāro spēku vadītāju cīņā pret Lielbritānijas armiju.
Kongress darbojās kā galvenā diplomātiskā institūcija, meklējot atbalstu no ārvalstīm. 1778. gadā tas noslēdza svarīgu sabiedroto līgumu ar Franciju, kas nodrošināja Amerikas revolūcijai nepieciešamo ārvalstu palīdzību.
1777. gadā Kongress pieņēma Konfederācijas artikulus, kas kļuva par pirmo Amerikas Savienoto Valstu konstitūciju. Šie artikuli noteica brīvo koloniju savienību un Kongresa pilnvaras, lai gan tie deva maz reālas varas centrālajai valdībai, kas noveda pie problēmām jaunās valsts pārvaldībā.