Pēctecība uz Dānijas troni

Vikipēdijas lapa
Dānijas monarha tronis

Dānijas pēctecības akts,[1] kas pieņemts 1953. gada 5. jūnijā, nosaka uz Dānijas monarha troni var pretendēt tie Dānijas karaliskās ģimenes pārstāvji, kas cēlušies no Kristiāna X un viņa sievas Aleksandrīnas no Mēklenburgas-Šverīnas.

Mantošanas likums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iespēju kandidēt uz Dānija monarha troni, var zaudēt, ja karaliskās ģimenes pārstāvji apprecas bez monarha atļaujas. Personas, kas dzimušas neprecētiem karaliskās ģimenes locekļiem vai bijušajām karaliskās ģimenes locekļiem, kuri apprecējušies bez karaliskās atļaujas, un viņu pēcnācēji tiek izslēgti no pēctecības līnijas. Turklāt, apstiprinot laulību, monarhs var izvirzīt nosacījumus, kas ir jāizpilda, lai jebkuram pēcnācējam būtu mantošanas tiesības. Ja nav nevienas personas, kas ir tiesīgas mantot troni, Dānijas parlamentam (Folketingam) ir tiesības ievēlēt jaunu monarhu un noteikt mantošanas līniju.

Pēctecības līnija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Personas pēctecības līnijā ir norādītas ar kārtas numuru, kas apzīmē viņu vietu līnijā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «ICL - Denmark - Succession to the Throne Act». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-02-27. Skatīts: 2011-04-16.