Pēdējais vakarēdiens (Tintoreto)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pēdējais vakarēdiens
Ultima Cena
Tintosoup.jpg
Mākslinieks Tintoreto Edit this on Wikidata
Gads 1594
Medijs eļļas krāsa Edit this on Wikidata
Kustība manierisms, Venēcijas skola Edit this on Wikidata[1]
Temats pēdējais vakarēdiens Edit this on Wikidata
Izmēri 365 cm (144 in) × 568 cm (224 in)
Atrašanās vieta Sandžordžo Madžores bazilika, Venēcija
Kolekcija Sandžordžo Madžores bazilika Edit this on Wikidata

"Pēdējais vakarēdiens" ir itāļu renesanses gleznotāja Tintoreto glezna. Tā gleznota uz audekla ar eļļas krāsām un tapusi laikā no 1592. līdz 1594. gadam. Tā atrodas Sandžordžo Madžores bazilikā, Venēcijā, Itālijas ziemeļos.

Pārskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Albrehta Dīrera koka gravīra Pēdējais vakarēdiens (1523) ir piemērs frontālai kompozīcijai, kas šai tēmai ir ierasts

Tintoreto pēdējo vakarēdienu mākslinieka karjeras laikā attēlojis vairākkārt. Viņa agrākās gleznas Sanmarkuolas (1547) un Sanfeličes baznīcai (1559) ainu attēlo no frontālas perspektīvas, tēliem sēžot pie galda, kas novietots paralēli attēla plaknei. Šādi pēdējais vakarēdiens gleznots visbiežāk, kā zināmākais piemērs ir Leonardo da Vinči 1490. gadu beigas sienas gleznojums Milānā, Itālijā.

Tintoreto 1592.—1594. gada glezna, kas tapusi viņa dzīves pēdējos gados, ievērojami atkāpjas no šīs kompozīcijas. Ainas centru aizņem nevis apustuļi, bet otršķirīgi tēli, tādi kā sieviete, kas nes ēdienu un kalpi, kuri paņem šķīvjus no galda. Galds, pie kura sēž apustuļi, pa stāvu diagonāli atvirzās attēla dziļumā. Tintoreto ar gaismas attēlojumu radījis personīgu atmosfēru, tai nākot gan no griestu lampas, gan Jēzus oreola. Virs ainas lidinās vairāki eņģeļi.

Tintoreto "Pēdējais vakarēdiens" izmanto manierisma paņēmienus, īpaši tas manāms kompleksajā un radikāli asimetriskajā kompozīcijā. Savā dinamiskumā un uzsvarā uz ikdienišķo aina ir līdzīga Venēciešu krogus ainām — gleznā manāma pāreja uz baroku. "Šīs dramatiskās ainas spēja aizraut skatītājus, kā arī pieturoties kontrreformācijas ideāliem un katoliskās baznīcas ticības reliģiskās mākslas didaktiskajai dabai."[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. https://beckchris.wordpress.com/visual-arts/art-history-101-part-one-30000-bce-1599/; Q97309629; pārbaudes datums: jūnijs 2020.
  2. Gardner's Art Through the Ages, Volume II, 13. izdevums. 494. lpp.

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]