Palmu eļļa

Vikipēdijas lapa
Eļļas palmas

Palmu eļļa ir pārtikas augu eļļa, ko iegūst no eļļas palmu augļu mezokarpa (sarkanīga mīkstuma).[1] Šo eļļu izmanto pārtikas produktu ražošanā, skaistumkopšanas līdzekļu ražošanā un kā biodegvielu. Palmu eļļa 2014. gadā veidoja aptuveni 33 % no pasaulē saražotās eļļas, kas iegūta no eļļas kultūrām.[2] Palmu eļļas ir vieglāk stabilizējamas un saglabā kvalitatīvu garšu un konsistenci pārstrādātos pārtikas produktos, tāpēc pārtikas ražotāji bieži vien dod priekšroku to izmantošanai.[3] Vidēji 2015. gadā cilvēki pasaulē patērēja 7,7 kg palmu eļļas uz vienu cilvēku.[4] Pieprasījums ir palielinājies arī citiem izmantošanas veidiem, piemēram, kosmētikai un biodegvielai, radot lielāku pieprasījumu pēc piedāvājuma, kas veicina palmu eļļas plantāciju paplašināšanos tropu valstīs.

Eļļas palmas augļi

Palmu eļļas izmantošana ir izraisījusi vides aizsardzības organizāciju bažas, jo tropos, kur tiek audzētas palmas, tiek izcirsti meži. Palmu eļļas ieguve tiek minēta kā sociālo problēmu faktors, jo audzētāji tiek apsūdzēti cilvēktiesību pārkāpumos.[5] Lai radītu ilgtspējīgāku un ētiskāku palmu eļļu, 2004. gadā tika izveidota nozares grupa, kas izveidoja apaļo galdu par ilgtspējīgu palmu eļļu (Roundtable on Sustainable Palm Oil). Tomēr ar šīs organizācijas starpniecību ir sertificēts ļoti maz palmu eļļas, un dažas grupas to ir kritizējušas kā zaļmaldināšanu (greenwashing).[6] Starptautiskās Dabas aizsardzības savienības 2018. gada ziņojumā tika atzīts, ka palmu eļļa ir daudz efektīvāka par citām eļļām zemes un ūdens izmantošanas ziņā; tomēr atmežošana izraisa lielāku bioloģiskās daudzveidības samazināšanos nekā pāreja uz citām eļļām.[7]

Lielākie palmu eļļas ražotāji ir Indonēzija, Malaizija, Taizeme un Nigērija. Indonēzija ražo biodīzeļdegvielu galvenokārt no palmu eļļas. Tā kā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības ir ierobežotas, lai iestādītu eļļas palmu monokultūras, ir jāizcērt zeme, ko izmanto citām kultūrām vai tropu mežus.[8]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. James B. Reeves, John L Weihrauch, Consumer and Food Economics Institute. Composition of foods: fats and oils. Agriculture handbook 8-4. Washington, D.C. : U.S. Dept. of Agriculture, Science and Education Administration, 1979. 4. lpp. OCLC 5301713.
  2. Ritchie, Hannah (9 February 2021). "Palm Oil". Our World in Data.
  3. «Sustainable palm oil: how can food companies step up to the plate?». www.foodprocessing-technology.com. Skatīts: 2022-04-27.
  4. Anuradha Raghu. «We Each Consume 17 Pounds of Palm Oil a Year». Bloomberg News, 2017. gada 17. maijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 17. maijs. Skatīts: 2017. gada 22. maijs.
  5. Immerzeel, DESIRÉE J.; Verweij, PITA A.; van der Hilst, FLOOR; Faaij, ANDRÉ P. C. (2013-04-05). "Biodiversity impacts of bioenergy crop production: a state-of-the-art review". GCB Bioenergy 6 (3): 183–209. doi:10.1111/gcbb.12067. ISSN 1757-1693.
  6. «Child labor in palm oil industry tied to Girl Scout cookies». AP NEWS. 2020. gada 29. decembris. Skatīts: 2021. gada 18. aprīlis.
  7. Erik Meijaard, John Garcia-Ulloa, Douglas Sheil, Serge A. Wich, K. M. Carlson, Diego Juffe-Bignoli, Thomas M. Brooks. Oil palm and biodiversity (angļu). IUCN, 2018. ISBN 978-2-8317-1911-5.
  8. «Indonesia's biodiesel drive is leading to deforestation». BBC News. 2021. gada 8. decembris.