Pāriet uz saturu

Papuasi

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Papuass)
Papuass

Papuasi (angļu: Papua, cēlies no malajiešu: papuah, pepuah — ‘sprogains’)[1] ir cilšu grupa, kas dzīvo Jaungvinejā, kā arī citās Melanēzijas salās un runā papuasu valodās.[2] Tiek pieskaitīti pie Melanēzijas rases.[2] Viņu galvenā nodarbošanās ir zemkopība, kas tomēr ir primitīva, piekrastē — arī zvejniecība.[2]

Mūsdienās ar terminu "papuasi" visbiežāk apzīmē pamatiedzīvotājus Jaungvinejas iekšzemē (īpaši Papua Jaungvinejas un Indonēzijas Rietumjaungvinejas reģionos), kuri bieži joprojām dzīvo pašpietiekamās, tradicionālās kopienās, izmantojot medību, zvejas un lopkopības metodes.

Ģenētiskā un antropoloģiskā izcelsme

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Papuasi pieder pie Melanēzijas rases tipa, kas izveidojies kā sena austrumu cilvēku (Australoīdās rases) zara atzars. Viņu senči, saskaņā ar mūsdienu ģenētiskajiem un arheoloģiskajiem pētījumiem, iespējams, ieradās Jaungvinejas reģionā pirms 40 000 līdz 50 000 gadiem, migrējot no Āfrikas caur Dienvidaustrumāziju.

Viens no papuasu senču atzariem, saukts par papuasu ģenētisko substrātu, saglabā daudzas īpašības, kas liecina par ļoti senu nošķiršanos no citām cilvēku populācijām. Tāpat konstatēts arī deņisoviešu DNS pēdas papuasu genomā, kas norāda uz senām krustojuma epizodēm ar citiem cilvēkveidīgajiem.

Valodu daudzveidība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Papuasu kultūras izcelsmi sarežģī arī ļoti liela valodu daudzveidība. Salā pastāv vairāk nekā 800 dažādu valodu, kas pieder pie t.s. papuasu valodu grupām — nevis vienas valodu saimes, bet daudzu dažādu, savstarpēji nesaistītu saimju kopuma. Tas padara Jaungvineju par vienu no valodnieciski visdaudzveidīgākajiem reģioniem pasaulē.

Attiecības ar austroneziešiem

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aptuveni pirms 3–4 tūkstošiem gadu Jaungvinejas piekrastēs sāka ierasties austroneziešu tautas, kas ietekmēja daļu piekrastes papuasu kultūru, īpaši valodu un saimniecības ziņā. Tomēr iekšzemes augstienēs dzīvojošās papuasu grupas lielākoties saglabāja savu seno dzīvesveidu, valodas un ģenētisko identitāti.

  1. Svešvārdu vārdnīca (trešais izd.). Jumava. 2007. 556. lpp. ISBN 978-9984-38-332-3.
  2. 1 2 3 Latvijas padomju enciklopēdija. 7. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 512. lpp.