Pareizs mats

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Pareizs mats (angļu: model mate) — ir mats, kurš vienlaicīgi ir ekonomisks un tīrs.[1][2]

  • Ekonomisks mats ir mats, kura veidošanā iesaistītas uzbrūkošās puses visas figūras, izņēmums var būt karalis un bandinieki to mazkustības dēļ.
  • Tīrs mats ir mats, kurā katrs lauciņš apkārt apdraudētajam karalim ir viņam nepieejams tikai viena iemesla dēļ, to apdraud pretējās puses viena figūra (vai bandinieks), vai to aizņem (bloķē) apdraudētā karaļa krāsas figūra (vai bandinieks). Mata tīrība netiek izjaukta, ja figūra (vai bandinieks), kas atrodas blakus savam karalim, atrodas saistībā un šī saistība ir būtiska mata radīšanai.

Šaha turnīru praksē pareizs mats sastopams reti un, kā likums, galotnē, kad abām pusēm palicis minimāls figūru skaits.

Piemēri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pozīcija Nr. 1
abcdefgh
8
Chessboard480.svg
Chess kdt45.svg
Chess rdt45.svg
Chess ndt45.svg
Chess rlt45.svg
Chess klt45.svg
8
77
66
55
44
33
22
11
abcdefgh
Pareizs mats
Pozīcija Nr. 2
abcdefgh
8
Chessboard480.svg
Chess kdt45.svg
Chess rdt45.svg
Chess ndt45.svg
Chess rlt45.svg
Chess blt45.svg
Chess klt45.svg
8
77
66
55
44
33
22
11
abcdefgh
Šis mats nav pareizs, jo nav ne ekonomisks, ne tīrs.
Pozīcija Nr. 3
abcdefgh
8
Chessboard480.svg
Chess kdt45.svg
Chess rdt45.svg
Chess ndt45.svg
Chess rlt45.svg
Chess blt45.svg
Chess klt45.svg
8
77
66
55
44
33
22
11
abcdefgh
Pareizs mats

Pareizs mats šaha kompozīcijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pareizs mats ir sastopams jau viduslaiku mansubās (8.—9. gs.), F. Stammas, Erkolē del Rio (18. gs.) šaha grāmatās un citu agrīno šaha problēmistu darbos. Bet pirmais tā skaistumu novērtējis vācu problēmists Juliuss Mendheims. Viņa 1814. gadā Berlīnē izdotajā uzdevumu krājumā "Taschenbuch für Schachfreunde" no 51 publicētā uzdevuma 14 beidzas ar pareizu matu. Pēc Leonīda Kubbela domām tā nevar būt vienkārši sakritība, bet pareizu matu viņš veidojis apzināti. Sākumā Mandheima atklājums palika nepamanīts, un tikai pēc tam, kad 1842. gadā d'Orville izdeva 250 savu uzdevumu krājumu šaha problēmisti pievērsa uzmanību pareizam matam un drīzumā pareizs mats kļuva par vienas problēmistu skolas "karogu". Čehu skola, sākot no 19. gadsimta vidus, skaistu matu pozīciju sakopojumu šaha uzdevumā izvirzīja par galveno tā kvalitātes nosacījumu. Lielu, bet ne dominējošo nozīmi tam atvēlēja arī vecvācu un Vīnes skolas.[3]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Dombrovskis, A.. Šaha kompozīcija Padomju Latvijā. Rīga : LVI, 1961. 9. lpp.
  2. Шахматы: Энциклопедический словарь / Гл. ред. А.Е. Карпов. Москва : Советская энциклопедия. 1990. 314. lpp. ISBN 5-85 270-005-3. (krieviski)
  3. А. А. Батурин, О. К. Куббель (составители). Избранные задачи Л. И. Куббеля (krievu). Москва : Физкультура и спорт, 1958. 11. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]