Pāriet uz saturu

Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā — individuālais brauciens vīriešiem

Vikipēdijas lapa
Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā — individuālais brauciens
Pamatdati
Datums Sezonas beigas
Disciplīna Šoseja
Veids Vienas dienas sacesnības
Organizators UCI
Vēsture
Pirmoreiz 1994
Sacensības 28 (2021. gadā)
Pirmais uzv. Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Kriss Bordmens
Visvairāk uzvaru

Valsts karogs: Šveice Fabians Kančellāra
Valsts karogs: Vācija Tonijs Martins

pa 4 reizēm
Pēdējais uzv. Valsts karogs: Beļģija Remko Evenepūls

Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā — individuālais brauciens vīriešiem ir ikgadējs pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā individuālajā braucienā, ko organizē pasaulē vadošā organizācija riteņbraukšanā, Starptautiskā Riteņbraukšanas savienība (UCI). Sacensības šajā disciplīnā pirmoreiz tika rīkotas 1994. gadā. Visvairāk titulus šajā disciplīnā izcīnījis Šveices pārstāvis Fabians Kančellāra un Vācijas pārstāvis Tonijs Martins, kuri uzvarējuši četras reizes, savukārt Austrālijas pārstāvis Maikls Rodžerss ir uzvarējis trīs reizes pēc kārtas, no 2003. līdz 2005. gadam. 2003. gada sacensībās uzvarēja Lielbritānijas braucējs Deivids Milars, kurš vēlāk atzinās dopinga lietošanā šajā čempionātā un viņa tituls tika atņemts. Tā rezultātā Rodžersam 2003. gada titulu piešķīra reizē ar 2004. gada zelta medaļu.

Labāko rezultātu no Latvijas sportistiem 1999. gada čempionātā sasniedza Raivis Belohvoščiks, kurš ierindojās 4. vietā.

Medaļu ieguvēji

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Čempionāts Zelts Sudrabs Bronza
Katānija 1994 Kriss Bordmens (GBR) Andrea Čiurato (ITA) Jans Ulrihs (GER)
Paipa un Tunha 1995 Migels Indurains (ESP) Abrahams Olano (ESP) Ūve Pešels (GER)
Lugano 1996 Alekss Cille (SUI) Kriss Bordmens (GBR) Tonijs Romingers (SUI)
Sansebastjana 1997 Lorāns Žalabērs (FRA) Serhijs Hončars (UKR) Kriss Bordmens (GBR)
Valkenburga 1998 Abrahams Olano (ESP) Melhiors Mauri (ESP) Serhijs Hončars (UKR)
Verona 1999 Jans Ulrihs (GER) Mihaels Andersons (SWE) Kriss Bordmens (GBR)
Pluē 2000 Serhijs Hončars (UKR) Mihaels Rihs (GER) Lāslo Bodrogi (HUN)
Lisabona 2001 Jans Ulrihs (GER) Deivids Milars (GBR) Santjago Botero (COL)
Zoldera un Haselta 2002 Santjago Botero (COL) Mihaels Rihs (GER) Igors Gonsaless de Galdeano (ESP)
Hamiltona 2003 Maikls Rodžerss (AUS) Ūve Pešels (GER) Mihaels Rihs (GER)
Verona 2004 Maikls Rodžerss (AUS) Mihaels Rihs (GER) Aleksandrs Vinokurovs (KAZ)
Madride 2005 Maikls Rodžerss (AUS) Hosē Ivans Gutjeress (ESP) Fabians Kančellāra (SUI)
Zalcburga 2006 Fabians Kančellāra (SUI) Deivids Zabirskis (USA) Aleksandrs Vinokurovs (KAZ)
Štutgarte 2007 Fabians Kančellāra (SUI) Lāslo Bodrogi (HUN) Stefs Klements (NED)
Varēze 2008 Berts Grabšs (GER) Sveins Tafts (CAN) Deivids Zabirskis (USA)
Mendrīzio 2009 Fabians Kančellāra (SUI) Gustavs Lāšons (SWE) Tonijs Martins (GER)
Melburna 2010 Fabians Kančellāra (SUI) Deivids Milars (GBR) Tonijs Martins (GER)
Kopenhāgena 2011 Tonijs Martins (GER) Bredlijs Viginss (GBR) Fabians Kančellāra (SUI)
Valkenburga 2012 Tonijs Martins (GER) Teilors Finijs (USA) Vasiļs Kirijenka (BLR)
Florence 2013 Tonijs Martins (GER) Bredlijs Viginss (GBR) Fabians Kančellāra (SUI)
Ponferrada 2014 Bredlijs Viginss (GBR) Tonijs Martins (GER) Toms Dimulēns (NED)
Ričmonda 2015 Vasiļs Kirijenka (BLR) Adriano Malori (ITA) Žeroms Kopels (FRA)
Doha 2016 Tonijs Martins (GER) Vasiļs Kirijenka (BLR) Honatans Kastrovjeho (ESP)
Bergena 2017 Toms Dimulēns (NED) Primožs Rogličs (SVN) Kriss Frūms (GBR)
Insbruka 2018 Roans Deniss (AUS) Toms Dimulēns (NED) Viktors Kampenārtss (BEL)
Jorkšīra 2019 Roans Deniss (AUS) Remko Evenepūls (NED) Filipo Ganna (ITA)
Imola 2020 Filipo Ganna (ITA) Vauts van Ārts (BEL) Stefans Kings (SUI)
Brige 2021 Filipo Ganna (ITA) Vauts van Ārts (BEL) Remko Evenepūls (BEL)
Vollonona 2022 Tobiass Foss (NOR) Štefans Kings (SUI) Remko Evenepūls (BEL)
Stērlinga 2023 Remko Evenepūls (BEL) Filipo Ganna (ITA) Džošs Tārlings (GBR)
Cīrihe 2024 Remko Evenepūls (BEL) Filipo Ganna (ITA) Edoardo Afīni (ITA)
Kigali 2025 Remko Evenepūls (BEL) Džejs Vains (AUS) Ilans Van Vilders (BEL)

Deivids Milars uzvarēja sacensībās, bet vēlāk atzinās Epogen preparāta lietošanā. UCI piešķīra titulu otrās vietas ieguvējam Rodžersam.