Aleksandrs Vinokurovs

**Aleksandrs Vinokurovs**
*Алексaндр Винокуров*
	Aleksandrs Vinokurovs 2012. gadā
Personas dati
Dzimis	1973. gada 16. septembrī (51 gads); Biškula, Kazahijas PSR, PSRS
Augums	176 cm
Svars	69 kg
Iesauka	Vino
Komandas informācija
Komanda	Astana Qazaqstan Team
Disciplīna	šoseja
Loma	ģenerālmenedžeris
Braucēja tips	vispusīgs
Profesionālās komandas
Sezonas	Komanda
1998–1999; 2000–2005; 2006 ; 2007; 2009–2012	Casino-Ag2r; Team Telekom; Liberty Seguros-Würth; Astana; Astana
Lielākās uzvaras
	Lielās tūres Tour de France 4 posmi Vuelta a España Kopvērtējums (2006) Kombinācija (2006) 4 posmi Vairāku posmu sacensības ; Critérium du Dauphiné Libéré (1999) Parīze-Nica (2002, 2003) Tour de Suisse (2003) Deutschland Tour (2001) Viendienas sacensības un klasikas ; Ljēža-Bastoņa-Ljēža (2005, 2010) Amstel Gold Race (2003) Kazahstānas čempions (2005)
Medaļas
Pārstāvot: Kazahstāna
Šosejas riteņbraukšana
Vasaras olimpiskās spēles
Pasaules čempionāts

Aleksandrs Vinokurovs (krievu: Алексaндр Николаевич Винокуров; dzimis 1973. gada 16. septembrī Biškulā pie Petropavlovskas, Kazahijas PSR) ir bijušais profesionālais krievu tautības Kazahstānas šosejas riteņbraucējs, kura pēdējā pārstāvētā komanda bija Astana. Faniem zināms kā "Vino", viņš uz velosipēda bija pazīstams gan kā aprēķinātājs, gan impulsīvs vispusīgs braucējs ar agresīvu, uzbrūkošu braukšanas stilu. A. Vinokurovs ir 2000. gada vasaras olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvējs grupas braucienā. Pēc 12 gadiem viņam šo savu sasniegumu izdevās pārspēt, kļūstot par 2012. gada vasaras olimpisko spēļu čempionu grupas braucienā. Kazahstānas Republikas Nopelniem bagātais sporta meistars.

Karjera

A. Vinokurovs ar riteņbraukšanu sāka nodarboties 1984. gadā 11 gadu vecumā.^[1] 1997. gadā viņš pārcēlās uz Franciju, kur noslēdza savu amatiera karjeru un 1998. gadā kļuva par profesionālu riteņbraucēju.

Viņš ir uzvarējis četros Tour de France posmos, četros Vuelta a España posmos un 2006. gadā arī kopvērtējumā, divreiz sacensībās Ljēža–Bastoņa–Ljēža un vienu reizi Amstel Gold Race, kā arī vairākās citās viendienas un vairāku posmu sacensībās.

A. Vinokurovam bija panākumiem bagāta karjera, bet to noslēdza notikumi 2007. gada Tour de France laikā, kad viņš atzinās asins dopinga izmantošanā. Izcietis 2 gadu diskvalifikāciju 2009. gada augustā A. Vinokurovs atgriezās riteņbraukšanā, vispirms pārstāvot Kazahstānas izlasi un pēc tam Astana komandu. Smags kritiens 2011. gada Tour de France laikā draudēja otrreiz beigt viņa karjeru, bet riteņbraucējs nepadevās un paziņoja, ka startēs vēl vienu sezonu, par galveno startu izvirzot 2012. gada vasaras olimpiskās spēles Londonā. Šo mērķi A. Vinokurovam izdevās īstenot: viņš visai negaidīti uzvarēja 2012. gada olimpisko spēļu grupas braucienā, 8 km pirms finiša atraujoties no grupas kopā ar Kolumbijas sportistu Rigoverto Uranu, ko pārliecinoši apspēlēja sprinta finišā. Aptuveni 200 metrus līdz finišam, kad vienam no viņiem uzvara bija nodrošināta, R. Urans neapdomīgi paskatījās atpakaļ pār kreiso plecu (Vinokurovs bija labajā pusē), lai redzētu, vai netuvojas sekotāji. A. Vinokurovs tobrīd uzsāka sprintu, pārsteidzot konkurentu. R. Urans reaģēja ar novēlošanos, jo nebija pamanījis izrāvienu un nespēja sadeldēt atstarpi.^[2]^[3] Pēc šī panākuma A. Vinokurovs paziņoja, ka pēc olimpiskajām spēlēm beigs profesionāla riteņbraucēja karjeru.

2012. gadā Starptautiskā riteņbraukšanas savienība uzsāka izmeklēšanu par Vinokurovu un Krievijas sportistu Aleksandru Kolobņevu par Šveices laikrakstā L’lllustre un Itālijas laikrakstā Corriere della Sera paustajām apsūdzībām. Tie apsūdzēja Vinokurovu par darījuma noslēgšanu ar Kolobņevu 2010. gadā, lai tas ļautu viņam uzvarēt Ljēža—Bastoņa—Ljēža sacensībās, kad abi atradās izšķirošajā atrāvienā. Tika apgalvots, ka Vinokurovs samaksājis 150 tūkstošus eiro. 2019. gada 12. septembrī prokurors prasīja sešu mēnešu cietumsodu abiem dalībniekiem, konfiscējot 150 tūkstošus eiro no Kolobņeva bankas konta un liekot samaksāt vēl 50 tūkstošus; Vinokurovam liekot maksāt 100 tūkstošus.^[4] 2019. gada 5. novembrī tiesa abus attaisnoja pierādījumu nepietiekamības dēļ.^[5]

Atsauces

↑ «Vino’s Parents Recall His Childhood». astanafans.com. Skatīts: 2011-11-27.
↑ «Vinokourov wins Olympic gold medal». Cycling News (Future Publishing Limited). 2012. gada 28. maijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 31. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 28. jūlijs.
↑ «Mark Cavendish's Olympic bid fails as Alexandre Vinokourov wins gold». Skatīts: 2012-07-28.
↑ «Vinokourov and Kolobnev risk six-month jail sentence for alleged Liège-Bastogne-Liège 'bribery'». cyclingnews.com. 2019. gada 12. septembris. Skatīts: 2019. gada 16. septembris.
↑ «Vinokourov and Kolobnev cleared of selling 2010 Liège-Bastogne-Liège». cyclingnews.com. 2019. gada 5. novembris. Skatīts: 2019. gada 5. novembris.

Ārējās saites

Šī Olimpisko spēļu medaļnieka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šis ar riteņbraukšanu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] «Vino’s Parents Recall His Childhood». astanafans.com. Skatīts: 2011-11-27.

[2] «Vinokourov wins Olympic gold medal». Cycling News (Future Publishing Limited). 2012. gada 28. maijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 31. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 28. jūlijs.

[3] «Mark Cavendish's Olympic bid fails as Alexandre Vinokourov wins gold». Skatīts: 2012-07-28.

[4] «Vinokourov and Kolobnev risk six-month jail sentence for alleged Liège-Bastogne-Liège 'bribery'». cyclingnews.com. 2019. gada 12. septembris. Skatīts: 2019. gada 16. septembris.

[5] «Vinokourov and Kolobnev cleared of selling 2010 Liège-Bastogne-Liège». cyclingnews.com. 2019. gada 5. novembris. Skatīts: 2019. gada 5. novembris.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]