Paskāla kalkulators

Vikipēdijas lapa
Paskāla kalkulators
Paskāla kalkulators 1652. gadā.

Paskāla kalkulators (pazīstams arī kā aritmētiskā mašīna vai Paskalīna) ir mehānisks kalkulators, ko 1642. gadā izgudroja Blēzs Paskāls. Iekārtas galvenā funkcija bija pievienot un atņemt divus skaitļus, un veikt reizināšanu un dalīšanu ar atkārtotu pievienošanu vai atņemšanu.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Blēzs Paskāls sāka strādāt pie sava kalkulatora 1642. gadā, kad viņam bija vien 18 gadu. Viņš palīdzēja savam tēvam, kurš strādāja par nodokļu komisāru Ruānā, un centās izveidot ierīci, kas varētu samazināt viņa darba slodzi, strādājot pie darbietilpīgiem aritmētiskiem aprēķiniem.[1]

Paskāla kalkulatora mehānisms.
Paskāla kalkulatora mehānisms.

Pēc 50 dažādu prototipu izgatavošanas, viņš 1645. gadā prezentēja projektu plašākai sabiedrībai, veltot vienu no prototipiem Pjēram Segjē, toreizējam Francijas kancleram. Nākamajā desmitgadē Paskāls uzbūvēja vēl vairākus mašīnu projektus, progresīvi uzlabojot sākotnēju projekta dizainu. 1649. gadā Francijas karalis Luijs XIV piešķīra Paskālam karalisko privilēģiju (līdzīgi kā patentam), kas nodrošināja ekskluzīvas tiesības projektēt un ražot aritmētiskās mašīnas Francijā.[2]

Vēlāk izstrādātos kalkulatoru prototipus iedvesmoja vai veidoja tās pašas vēsturiskās ietekmes, kas sākotnēji zinātnieku aicināja pievērsties izgudrojuma izgatavošanai. Paskāla kalkulatora uzlabošanā, reizināšanas funkcijas attīstīšanā, iesaistījās Gotfrīds Leibnics.[3] Līdz 1654. gadam Paskāls bija pārdevis apmēram divdesmit aritmētiskās mašīnās, taču kopējās izmaksas un projekta izgatavošanas sarežģītība bija šķērslis turpmākai tā tirdzniecībai, un tajā gadā ražošana tika pārtraukta.[4] Līdz tam laikam Paskāls bija pievērsies citu zinātņu, reliģijas un filozofijas, izpētei, izdodot vairākus darbus, tostarp, “Provinces vēstules” (fr. Lettres provinciales) un “Domas” (fr. Pensées).

Paskalīna kalkulatori un Luisa Lepinē darba klons.
Četri Paskalīna kalkulatori un Luisa Lepinē darba klons. CNAM muzejs, Parīze.

Paskāla mehāniskā kalkulatora izgudrošanas trīssimtgades svinības notika Otrā pasaules kara laikā, kad Franciju okupēja Vācija, un tāpēc galvenās svinības tika organizētas Londonā, Anglijā. Pasākuma laikā tika izcelti Paskāla sasniegumi gan tīrās matemātikas jomas attīstībā, gan arī spējā radoši izstrādāt projektus, apsteidzot sava laika tehnoloģijas un citus izgudrotājus.[5]

Turpmākā kalkulatoru attīstības vēsturē ir atzīmējams Tomass de Kolmārs, kurš izstrādāja aritmometru 1820. gadā — pirmo mehānisko kalkulatoru, kas bija pietiekami tehnoloģiski attīstīs un uzticams, lai to izmantotu ikdienā biroja vidē.

Mūsdienās plašākai apskatei pieejami deviņi Paskāla kalkulatori un lielāka daļa no tiem apskatāma Eiropas muzejos.[6]

Kalkulatora mehānisms[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Paskāla kalkulatora rasējums no ārējā korpusa un iekšpuses.
Paskāla kalkulatora rasējums no ārējā korpusa un iekšpuses.

Paskāls veiksmīgi rada risinājumu, kā kalkulatoram izgatavot pārnēsāšanas mehānismu, kas vienā ciparnīcā pievieno skaitli no 1 līdz 9, bet, kad pirmais cipars mainās no 9 līdz 0, tas pārnes skaitli no 1 līdz nākamajam ciparam. Viņa inovācija padarīja katru ciparu neatkarīgu no pārējiem, ļaujot vairākiem pārnesumiem strauji pārtransformēties no viena cipara uz otru neatkarīgi no mašīnas kapacitātes.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Falk, Jim (14.04.2014). "Blaise Pascal's Pascaline". Things that count: 100.
  2. Guy Mourlevat. Les machines arithmétiques de Blaise Pascal. France : La Française d'Edition et d'Imprimerie., 1988. 12. lpp.
  3. Jekuthiel Ginsburg. Scripta Mathematica. Kessinger Publishing, 1932. 316. lpp. ISBN 978-0-7661-3835-3..
  4. Jackie R. Ehret. «10 Most Expensive Calculators In The World», 16.09.2022. Arhivēts no oriģināla, laiks: 17.10.2022. Skatīts: 16.12.2022.
  5. P., M. E. (1942-10-01). "Pascal Tercentenary Celebration" (en). Nature 150 (3809): 527–527. doi:10.1038/150527a0. ISSN 1476-4687.
  6. «Replica of Pascal's calculator | Science Museum Group Collection». collection.sciencemuseumgroup.org.uk (angļu). Skatīts: 2022-12-16.