Pasvales līgums

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pasvales līguma memoriāls
Fragments no Livonijas ordeņa komturu un fogtu sapulcinātā karaspēka (Militares Livoniensum) uzskaitījuma 1557. gadā (rokraksts latīniski Biblioteka Jagiellońska, Oddział Rękopisów, BJ 58, Fol. 72.).

Pasvales līgums jeb Miera līgums starp Polijas karali un Livonijas mestru par godājamā Rīgas arhibīskapa atjaunošanu (latīņu: Tractatus Pacis inter Regiam Mtem Poloniae et Magistru Liuoniae de restitutione ac Rendissimi dni Archiepiscopi Rigensis) ir kopīgs nosaukums trim miera līgumiem , kurus 1557. gada 5. un 14. septembrī Pasvalē noslēdza Polijas karalis un Lietuvas dižkungs Sigismunds II Augusts, Livonijas ordeņa mestrs Vilhelms fon Firstenbergs un Rīgas arhibīskaps Brandenburgas Vilhelms. Šie līgumi izbeidza Koadjutoru karu starp Ordeni un arhibīskapu, ka arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar Polijas-Lietuvas valdnieku. Pasvales līgums bija viens no iemesliem, kāpēc Ivans IV 1558. gadā sāka Livonijas karu.[1]

Priekšvēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ordeņa un arhibīskapa starpā bija izcēlies Koadjutoru karš. 1557. gada 19. augustā Lietuvas dižkunigaitija iejaucās konfliktā, piesakot karu Livonijas ordenim. Ap 80 000 kareivju liels poļu-leišu karaspēks augusta beigās ieradās Livonijas pierobežā. Ordeņa karaspēks sapulcējās Bauskas pils apkaimē[2] un tajā bija ap 7000 jātnieku, daži tūkstoši mobilizēto zemnieku un ārzemju algotņu.[3] Jau pirms kara pieteikšanas Livonijas landtāgs 12. jūnijā pieņēma lēmumu par miera delegācijas sūtīšanu pie Sigismunda II, taču karalis delegātus piekrita pieņemt tikai 31. augustā.

Līgumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

5. septembrī karalis noslēdza divus līgumus — ar Rīgas arhibīskapu un Livonijas ordeni. Tajos atrunāja robežjautājumus, tirdzniecību, sagūstīto koadjutoru atbrīvošanu. Ordenis noslēdza miera līgumu ar Rīgas arhibīskapu, izbeidzot karu, atbrīvojot ieņemtās pilis un samaksājot 60 000 dālderu kompensāciju. Karalis pieprasīja ordeņa mestram fon Firstenbergam personīgi ierasties Pasvalē, un ar zvērestu apliecināt parakstīto līgumu.

14. septembrī karalis un mestrs parakstīja arī slepenu militāro savienību Krievijas uzbrukuma gadījumam. Tai bija jāstājas spēkā pēc 12 gadiem, kad beidzās Lietuvas-Krievijas pamiers, un bija sagaidāma kara atsākšanās. 1554. gadā ar Krieviju noslēgtajā 15 gadu pamiera pagarināšanas līgumā ordenis bija apņēmies neslēgt militāru savienību ar Lietuvu. Tikmēr cars Ivans IV jau bija noslēdzis ilgstošus pamierus ar Lietuvu un 1557. gada 2. aprīlī arī ar Zviedriju, tādējādi mobilizējot spēkus karam pret Livoniju, kas sākās 1558. gada 22. janvārī.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]