Pasvales līgums

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pasvales līguma memoriāls

Pasvales līgums ir kopīgs nosaukums trim līgumiem, kurus 1557. gada 5. un 14. septembrī Pasvalē noslēdza Polijas un Lietuvas valdnieks Sigismunds II Augusts, Livonijas ordeņa mestrs Vilhelms fon Firstenbergs un Rīgas arhibīskaps Brandenburgas Vilhelms. Šie līgumi izbeidza Koadjutoru karu starp Ordeni un arhibīskapu, ka arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar Polijas-Lietuvas valdnieku. Pasvales līgums bija viens no iemesliem, kāpēc Ivans IV 1558. gadā sāka Livonijas karu.[1]

Ordeņa un arhibīskapa starpā bija izcēlies Koadjutoru karš. 1557. gada 19. augustā Polija iejaucās konfliktā, piesakot karu Livonijas ordenim. Ap 80 000 kareivju liels poļu-leišu karaspēks augusta beigās ieradās Pasvalē. Ordenis tam pretī varēja likt 7000 vācu bruņiniekus, dažus tūkstošus mobilizēto zemnieku un ārzemju algotņus.[2] Jau pirms kara pieteikšanas Livonijas landtāgs 12. jūnijā pieņēma lēmumu par miera delegācijas sūtīšanu pie Sigismunda II, taču karalis delegātus piekrita pieņemt tikai 31. augustā.

5. septembrī karalis noslēdz divus līgumus – ar Rīgas arhibīskapu un Livonijas ordeni. Tajos atrunā robežjautājumus, tirdzniecību, sagūstīto koadjutoru atbrīvošanu. Ordenis noslēdz miera līgumu ar Rīgas arhibīskapu, izbeidzot karu, atbrīvojot ieņemtās pilis un samaksājot 60 000 dālderu kompensāciju. Karalis pieprasa Ordeņa mestram fon Firstenbergam personīgi ierasties Pasvalē, un ar zvērestu apliecināt parakstīto līgumu. 14. septembrī karalis un mestrs arī paraksta slepenu militāro savienību Krievijas uzbrukuma gadījumam. Tai bija jāstājas spēkā pēc 12 gadiem, kad beidzās Lietuvas-Krievijas pamiers, un bija sagaidāma kara atsākšanās. 1554. gadā ar Krieviju noslēgtajā 15 gadu pamiera pagarināšanas līgumā Ordenis bija apņēmies neslēgt militāru savienību ar Poliju. Tikmēr Ivans IV jau bija noslēdzis ilgstošus pamierus ar Poliju, un 1557. gada 2. aprīlī arī ar Zviedriju, tādējādi iegūstot brīvību karam pret Livoniju, kas sākās 1558. gada 22. janvārī.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]