Pešna
| Pešna | |
|---|---|
 Ieeja alā | |
  Pešna  Pešna | |
| Atrašanās vieta | Deviča, Brodas kopiena, Ziemeļmaķedonija |
| Koordinātas | 41°32′38″N 21°14′59″E / 41.543889°N 21.249722°EKoordinātas: 41°32′38″N 21°14′59″E / 41.543889°N 21.249722°E |
| Ģeoloģija | Dolomīts, marmors |
 Pešna Vikikrātuvē | |
Pešna (maķedoniešu: Пешна) ir ala Ziemeļmaķedonijas rietumos, netālu no Devičas ciema Brodas kopienā, sešus kilometrus no Makedonskibrodas (maķedoniešu: Македонски Брод) pilsētas, Porečes etnoģeogrāfiskajā reģionā pie ceļa no Makedonskibrodas uz Samokovu,[1] Treskas upes ielejas labajā pusē, dolomīta un marmora klintī.[2] Treska tek dažus simtus metru no alas. Pešnas alas ieeja ir plašākā alas ieeja Balkānos — tā ir 40 metrus augsta un 56 metrus plata. Alas garums ir 124 metri,[2] tā ir bezdelīgu un sikspārņu mājvieta. The New York Times salīdzināja alu ar Helma dzīli no "Gredzenu pavēlnieka".[3]
Ala ir atzīta par kultūras pieminekli,[4] tā ir pieejama apmeklētājiem. Ala ir caurstaigājama un saules izgaismota visā garumā, pateicoties plašajai ieejai.[2][5] Tajā daudz sakritušu akmeņu.[6]
Pēc stipra lietus vai sniega kušanas no alas tālākās ziemeļu daļas izplūst avots, kas veido Pešnas jeb Pešnicas upīti, taču sausā laikā tā pilnībā izžūst.[7] Pēc vietējo iedzīvotāju teiktā, ūdens ieplūst no augstāk izvietotā Krapas ciema,[3] un veido vairākus ezerus un ūdenskritumus Ziemeļmaķedonijas lielākajā alu sistēmā, kuras kopgarums, pēc alu un sistēmu pētījušo franču speleologu domām, ir ap desmit kilometru, no kuriem 4,5 km jau ir atklāti.[8] Pešnas pazemes ezerā 200 m dziļumā[9] sastopamas aklas zivis, kādas nav atrastas citur Ziemeļmaķedonijā.[2]
Netālo no alas ieejas atrodas no alas iekšienes redzamas viduslaiku cietokšņa un dzirnavu paliekas, kas saistītas ar agrāko Devinikuli reģionu. Alas iekšpusē ir vēl viena nocietinājuma paliekas. Saskaņā ar vietējām leģendām, cietokšņi bijusi 14. gadsimta beigu serbu valdnieka prinča Marko divu māsu mājvieta — stiprākajā cietoksnī alas ārpusē dzīvojusi māsa Deva (no viņas vārda, pēc leģendas, esot radušies Devinikuli un Devičas nosaukumi),[7] bet iekšienes nocietinājumā māsa Pešna (dodot vārdu alai).[1] No cietokšņiem maz saglabājies, taču spriežot pēc divmetrīgo sienu biezuma, ārējais cietoksnis bijis grūti ieņemams un nozīmīgs apkārtnei.[9] Pešna ir reģistrēta kā vēlā antīkā perioda vieta Ziemeļmaķedonijā. Alas ieejas priekšā tika atklāts ar šo laiku (5. gadsimtu)[10][11] datēts kaps ar ķieģeļu velvi un sānu ieeju rietumpusē.[3]
Leģendas, kā parasts pie šādiem objektiem, vēsta, ka alā vai netālu no tās pie it kā pastāvējušas strūklakas noslēpti prinča Marko dārgumi, un pa apkaimi riņķo optimistiski zelta meklētāji.[7]
Attēli
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Skats no alas iekšpuses -
-
Nocietinājuma atliekas -
Pešnicas strauts -
.jpg)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Goran Atanasovski. «Pesna cave». travel2macedonia.com (angļu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-05-31. Skatīts: 2023-05-31.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 «North Macedonia Timeless». northmacedonia-timeless.com. Skatīts: 2023-05-31.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 Александар Матески, „Девини кули и Пешна“, Економија и бизнис, год. 18, бр. 210/211, декември 2015/јануари 2016, стр. 136-137.
- ↑ "Национален регистар на објекти кои се заштитно културно наследство". Ministry of Culture. 2012.
- ↑ «Пешна, Македонски Брод». CRNOBELO.com (mk-mk). Skatīts: 2023-05-31.
- ↑ «Планинарско друштво Макпетрол». makpetrol.com.mk. Skatīts: 2023-05-31.
- ↑ 7,0 7,1 7,2 Admin. «Какви тајни крие пештерата Пешна? Каде се крие златото на Крали Марко?». Nature News (en-US), 2023-02-11. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-05-31. Skatīts: 2023-05-31.
- ↑ «Спелеолошки истражувања во пештерата Пешна». Радио Слободна Европа (maķedoniešu). 2011-07-06. Skatīts: 2023-05-31.
- ↑ 9,0 9,1 «Тајните на Девините кули и пештерата Пешна». Зелена Берза (mk-MK). 2016-01-02. Skatīts: 2023-05-31.
- ↑ Macedoniae acta archaeologica, Volumes 7-9, Arheološko društvo na SR Makedonija, 1981, str. 147.
- ↑ Živa Antika: Antiquité Vivante, Volumes 32-33; Univerzitet vo Skopje. Društvo za antički studii na SRM, 1982, str. 105.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pešna.