Pinelapa

Vikipēdijas lapa
Pinelapa
Pingelap
Pinelapa
Pinelapa (Mikronēzijas Federatīvās Valstis)
Pinelapa
Pinelapa
Pinelapa (Klusais okeāns)
Pinelapa
Pinelapa
Ģeogrāfija
Koordinātas 6°13′N 160°42′E / 6.217°N 160.700°E / 6.217; 160.700Koordinātas: 6°13′N 160°42′E / 6.217°N 160.700°E / 6.217; 160.700
Arhipelāgs Karolīnu salas
Salu skaits 3
Platība 1,75 km²
Lagūnas platība 1,2 km²
Atola kopplatība 5 km²
Garums 4,3 km
Platums 2,4 km
Administrācija
Karogs: Mikronēzija (valsts) Mikronēzija
Štats Ponpeja
Demogrāfija
Iedzīvotāji 258 (2010)
Blīvums 147,4/km²
Pinelapa Vikikrātuvē

Pinelapa (ponpejiešu: Pingelap) ir koraļļu atols Klusajā okeānā, Karolīnu salu arhipelāga centrālajā daļā. Ietilpst Mikronēzijas Federatīvo Valstu Ponpejas pavalstī, administratīvi veido atsevišķu municipalitāti.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pinelapa ir koraļļu atols Karolīnu salu austrumu daļā 265 km uz dienvidaustrumiem no Ponpejas un 260 km uz ziemeļrietumiem no Kosraes. Atolā 3 salas, to kopējā sauszemes platība ir 1,75 km². Koraļļu rifs ieskauj 1,2 km² lielu un līdz 42 m dziļu lagūnu; kopējā atola platība ir 5 km². Vienīgā apdzīvotā sala ir Pinelapa (1,4 km²) atola austrumos; tajā atrodas sākumskola[1] un lidlauks.[2] Citas salas ir Teke (63 ha) ziemeļos un Sjukuru (6 ha) ziemeļrietumos.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmais no eiropiešiem atolu 1793. gadā atklāja britu jūrasbraucējs Tomass Masgreivs (Thomas Musgrave) ar kuģi Sugar Cane un nosauca to savā vārdā. 1809. gadā atolu atkārtoti apmeklēja Makeskils (MacAskill) ar kuģi Lady Barlow un arī nodēvēja to savā vārdā. Tā kā abi "pirmatklājēji" atšķirīgi bija noteikuši atola koordinātas, 19. gadsimta kartēs bija atzīmēta divas salas — Masgreiva sala un Makeskila sala.

Uz eiropiešu ierašanās laiku atols bija apdzīvots vismaz 800 gadus.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atola iedzīvotāji ir mikronēzieši, runā pinelapiešu valodā, kas tuva ponpejiešu valodai. Atola populācijai raksturīgs ievērojams ar ahromatopsiju (krāsu aklumu) sirgstošu cilvēku skaits — ar to sirgst ap 10% iedzīvotāju.

Pilnīga ahromatopsija parasti ir ļoti reta parādība, un tās izplatība salā tika izsekota līdz iedzīvotāju depopulācijai 1775. gadā pēc tam, kad atols pārcieta katastrofālu taifūnu, atstājot tikai aptuveni 20 izdzīvojušos no aptuveni 800—1000 iedzīvotājiem — pārējie mira vai nu taifūna laikā, vai arī no tam sekojošā bada un slimībām. Tiek uzskatīts, ka viens no tiem, Dokaesa Mvanenīseds (tolaik valdnieks), ir bijis pamatā esošā ģenētiskā stāvokļa nesējs, taču ahromatopsijas traucējumi parādījās tikai ceturtajā paaudzē pēc taifūna un līdz tam laikam tika ietekmēti jau 2,7% pinelapiešu. Tā kā ahromatopsija ir autosomāli recesīvs traucējums, valdnieka pēcnācēju tuvu radniecīga dzimšana izraisīja recesīvo alēļu biežuma palielināšanos. Sestajā paaudzē tuvu radniecīgo laulību dēļ saslimstība pieauga līdz aptuveni 4,9 %, un mūsdienās visi salas ahromāti var izsekot savus senčus līdz Dokaesam Mvanenīsedam.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]