Pinelapa

Pinelapa
	Pingelap
	Pinelapa Pinelapa
Ģeogrāfija
Koordinātas	6°13′N 160°42′E / 6.217°N 160.700°EKoordinātas: 6°13′N 160°42′E / 6.217°N 160.700°E
Arhipelāgs	Karolīnu salas
Salu skaits	3
Platība	1,75 km²
Lagūnas platība	1,2 km²
Atola kopplatība	5 km²
Garums	4,3 km
Platums	2,4 km
Administrācija
	Mikronēzija
Štats	Ponpeja
Demogrāfija
Iedzīvotāji	258 (2010)
Blīvums	147,4/km²
	Pinelapa Vikikrātuvē

Pinelapa (ponpejiešu: Pingelap) ir koraļļu atols Klusajā okeānā, Karolīnu salu arhipelāga centrālajā daļā. Ietilpst Mikronēzijas Federatīvo Valstu Ponpejas pavalstī, administratīvi veido atsevišķu municipalitāti.

Ģeogrāfija

Pinelapa ir koraļļu atols Karolīnu salu austrumu daļā 265 km uz dienvidaustrumiem no Ponpejas un 260 km uz ziemeļrietumiem no Kosraes. Atolā 3 salas, to kopējā sauszemes platība ir 1,75 km². Koraļļu rifs ieskauj 1,2 km² lielu un līdz 42 m dziļu lagūnu; kopējā atola platība ir 5 km². Vienīgā apdzīvotā sala ir Pinelapa (1,4 km²) atola austrumos; tajā atrodas sākumskola^[1] un lidlauks.^[2] Citas salas ir Teke (63 ha) ziemeļos un Sjukuru (6 ha) ziemeļrietumos.

Vēsture

Pirmais no eiropiešiem atolu 1793. gadā atklāja britu jūrasbraucējs Tomass Masgreivs (Thomas Musgrave) ar kuģi Sugar Cane un nosauca to savā vārdā. 1809. gadā atolu atkārtoti apmeklēja Makeskils (MacAskill) ar kuģi Lady Barlow un arī nodēvēja to savā vārdā. Tā kā abi "pirmatklājēji" atšķirīgi bija noteikuši atola koordinātas, 19. gadsimta kartēs bija atzīmēta divas salas — Masgreiva sala un Makeskila sala.

Uz eiropiešu ierašanās laiku atols bija apdzīvots vismaz 800 gadus.

Iedzīvotāji

Atola iedzīvotāji ir mikronēzieši, runā pinelapiešu valodā, kas tuva ponpejiešu valodai. Atola populācijai raksturīgs ievērojams ar ahromatopsiju (krāsu aklumu) sirgstošu cilvēku skaits — ar to sirgst ap 10% iedzīvotāju.

Pilnīga ahromatopsija parasti ir ļoti reta parādība, un tās izplatība salā tika izsekota līdz iedzīvotāju depopulācijai 1775. gadā pēc tam, kad atols pārcieta katastrofālu taifūnu, atstājot tikai aptuveni 20 izdzīvojušos no aptuveni 800—1000 iedzīvotājiem — pārējie mira vai nu taifūna laikā, vai arī no tam sekojošā bada un slimībām. Tiek uzskatīts, ka viens no tiem, Dokaesa Mvanenīseds (tolaik valdnieks), ir bijis pamatā esošā ģenētiskā stāvokļa nesējs, taču ahromatopsijas traucējumi parādījās tikai ceturtajā paaudzē pēc taifūna un līdz tam laikam tika ietekmēti jau 2,7% pinelapiešu. Tā kā ahromatopsija ir autosomāli recesīvs traucējums, valdnieka pēcnācēju tuvu radniecīga dzimšana izraisīja recesīvo alēļu biežuma palielināšanos. Sestajā paaudzē tuvu radniecīgo laulību dēļ saslimstība pieauga līdz aptuveni 4,9 %, un mūsdienās visi salas ahromāti var izsekot savus senčus līdz Dokaesam Mvanenīsedam.^[3]

Atsauces

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pinelapa.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)

[1] Pohnpei State Departament of Education. Pingelap Elementary School

[2] F.S.M. Airports & Civil Airfields. Pingelap Civil Airfield

[3] Pingelap and Mokil Atolls: achromatopsia.

[1]

[2]

[3]