Pirmā Ženēvas Konvencija

Pirmā Ženēvas konvencija ir starptautisks līgums, kas nosaka aizsardzību un humānu izturēšanos pret ievainotajiem un slimiem militārpersonām, kā arī pret tiem, kas sniedz viņiem palīdzību, piemēram, medicīnisko personālu bruņoto konfliktu laikā uz sauszemes. Tā ir pirmais no četriem galvenajiem Ženēvas konvenciju dokumentiem un veido pamatu mūsdienu starptautiskajām humanitārajām tiesībām.

Pirmā Ženēvas konvencija tika pieņemta 1864. gada 22. augustā pēc Šveices humānista Anrī Dināna iniciatīvas. Dināns iedvesmojās no savas pieredzes Solferīno kaujā (1859. gadā), kur viņš redzēja ievainotos karavīrus, kuriem netika sniegta medicīniskā palīdzība. Viņš aicināja uz starptautisku vienošanos par ievainoto aizsardzību.

Sākotnējā 1864. gada konvencija bija pirmā starptautiskā vienošanās, kas ieviesa noteikumus par humānu izturēšanos pret ievainotajiem karavīriem, neatkarīgi no viņu piederības kādai karojošai pusei.

Galvenie principi

1. Aizsardzība ievainotajiem un slimajiem karavīriem:
   • Ievainotie un slimie militārpersonas ir jāaizsargā, viņiem jāsniegta medicīniskā palīdzība, neatkarīgi no tā, kurai pusei viņi pieder.
   • Tiem jāsaņem humāna izturēšanās, un viņus nedrīkst nogalināt, ievainot vai spīdzināt.
2. Medicīnas personāla un infrastruktūras aizsardzība:
   • Medicīnas personālam, piemēram, ārstiem, medmāsām un sanitāriem, ir jānodrošina brīva pieeja ievainotajiem un jāaizsargā viņu darbs.
   • Slimnīcām, medicīnas iestādēm, ambulancēm un citām medicīnas struktūrām ir jābūt aizsargātām un tām nedrīkst uzbrukt.
3. Sarkanā Krusta simbols:
   • Pirmā Ženēvas konvencija ieviesa Sarkanā Krusta simbolu, kas tika izmantots, lai identificētu neitrālus medicīniskos darbiniekus un transportlīdzekļus. Vēlāk tika pieņemti arī citi aizsardzības simboli, piemēram, Sarkanā Pusmēness musulmaņu valstīm.
4. Neitralitāte un humanitārā palīdzība:
   • Medicīniskajam personālam un struktūrām ir jābūt neitrālām un viņi nedrīkst piedalīties karadarbībā. Tām ir jāpalīdz visām karojošajām pusēm, neizdarot atšķirības.

Papildinājumi

• Pirmā Ženēvas konvencija tika vairākkārt papildināta, lai atbilstu mainīgajiem apstākļiem karadarbībā. Piemēram, 1906., 1929. un 1949. gadā tika pieņemti jauni atjauninājumi ņemtu vērā jaunos kara veidus.
• 1949. gada versija ir visplašākā un tiek izmantota mūsdienu starptautiskajās tiesībās, īpaši konfliktos uz sauszemes.

Ārējās saites

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)