Plēvspārņu kārta

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Plēvspārņi)
Plēvspārņu kārta
Hymenoptera (Linnaeus, 1758)
Eiropas sirsenis (Vespa crabro)
Eiropas sirsenis (Vespa crabro)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsPosmkāji (Arthropoda)
KlaseKukaiņi (Insecta)
ApakšklaseSpārneņi (Pterygota)
InfraklaseJaunspārņi (Neoptera)
VirskārtaPilnas pārvērtības kukaiņi (Endopterygota)
KārtaPlēvspārņi (Hymenoptera)
Iedalījums
Plēvspārņu kārta Vikikrātuvē

Plēvspārņi ir viena no lielākajām kukaiņu klases (Insecta) kārtām, kas apvieno vairāk kā 130 000 sugu. Plēvspārņi ir visattīstītākie kukaiņi, par to liecina pēcnācēju aprūpēšanas instinkti un vairāku plēvspārņu grupu sabiedriskais dzīvesveids, it īpaši darba dalīšana saimēs. Par plēvspārņu pielāgošanās spējām liecina daudzie parazītiskie plēvspārņi, kas no filoģenēzes viedokļa ir jauna parādība, jo parazīti nevar rasties pirms to saimniekiem.

Pēc vēdera un krūšu savienojuma veida plēvspārņus iedala divās apakškārtās — iežmauglapsenēs (Apocryta) un auglapsenēs (Symphyta). Auglapseņu vēderam ir plats pamats, bet iežmauglapsenēm vēdera un krūšu nodalījumus savieno tievs kātiņš, kas izveidojas no vēdera sašaurināta otrā posma.[1]

Latvijā sastopamie plēvspārņi pieder abām apakškārtām. Nepilnīgas izpētes dēļ daļai plēvspārņu dzimtu un sugu vēl nav ieviesti latviskie nosaukumi.

Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Āzijas milzu sirsenis (Vespa mandarinia) ir lielākais plēvspārņu kārtā

Plēvspārņi ir atšķirīga lieluma kukaiņi, to garums var būt 0,1—50 mm. Lielākie kārtas kukaiņi ir sirseņi (Vespa),[2] no kuriem lielākais ir Āzijas milzu sirsenis (Vespa mandarinia).[3] Tā ķermeņa garums var sasniegt 5 cm, bet spārnu plētums 7,6 cm.[3] Plēvspārņiem ir 2 pāri caurspīdīgu, plēvainu spārnu ar izteiktu dzīslojumu. Pakaļējais pāris parasti ir mazāks par priekšējo. Abi spārnu pāri ir savienoti ar īpašu āķīšu palīdzību. Mātītēm ir labi attīstīti olu dējekļi, dažām sugām tie pārveidojušies par dzeloņiem. Plēvspārņu kārtas kukaiņi attīstās ar pilnīgu pārvēršanos jeb metamorfozi. Attīstības ciklā ir četras stadijas: ola — kāpurs — kūniņa — kukainis.[1] Pamatā plēvspārņi ir sauszemes dzīvnieki, un tikai dažas sugas parazitē ūdenskukaiņos.

Sistemātikas izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēl nesenā pagātnē iežmauglapsenes iedalīja 2 infrakārtās: dzēlējlapsenēs (Aculeata) un parazītlapsenēs (Parasitica). Tā kā parazītlapseņu grupa ir parafilētiska, sistemātiķi šo infrakārtu ir likvidējuši,[4] jo mūsdienās sistemātiķi neatzīst parafilētiskas grupas, izdalot tikai monofilētiskas grupas. Lai arī infrakārta — dzēlējlapsenes ir monofilētiska grupa, tā dažādās sistemātikās tiek lietota vai nu kā infrakārta vai nenoteikta kārta.[5][6]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Plēvspārņu kārta (Hymenoptera)


Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Dogels V. Bezmugurkaulnieku zooloģija. Rīga : Zvaigzne, 1986. 360. lpp.
  2. Facts About Hornet
  3. 3,0 3,1 Asian Giant Hornet
  4. Parasitic Apocrita
  5. «Infraorder Aculeata». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 27. janvārī. Skatīts: 2012. gada 23. maijā.
  6. Aculeata - Bees, Ants, and Stinging Wasps

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas entomoloģijas biedrības mājas lapa.