Āzijas milzu sirsenis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Āzijas milzu sirsenis
Vespa mandarinia (Smith, 1852)[1]
Āzijas milzu sirsenis
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsPosmkāji (Arthropoda)
KlaseKukaiņi (Insecta)
KārtaPlēvspārņi (Hymenoptera)
ApakškārtaIežmauglapsenes (Apocrita)
VirsdzimtaLapseņu virsdzimta (Vespoidea)
DzimtaLapsenes (Vespidea)
ApakšdzimtaLapseņu apakšdzimta (Vespinae)
ĢintsSirseņi (Vespa)
SugaĀzijas milzu sirsenis (Vespa mandarinia)
Āzijas milzu sirsenis Vikikrātuvē

Āzijas milzu sirsenis (Vespa mandarinia) ir pasaulē lielākais sirsenis. Tā dabiskais areāls ir mērenā un tropiskā Austrumāzija, Dienvidāzija, kontinentālā Dienvidaustrumāzija un Krievijas Tālo Austrumu dienviddaļa. Tas atrasts arī Klusā okeāna ziemeļrietumos — Ziemeļamerikā 2019. gada beigās,[2][3] ar jauniem novērojumiem nākamajos gados ASV un Kanādas piekrastē,[4][5][6][7] tā izraisot bažas, ka tā varētu kļūt par invazīvu sugu.[8][9] Viņi dod priekšroku dzīvei paugurainēs un mežos, cenšoties izvairīties no līdzenumiem un augstiem kalniem. Āzijas milzu sirseņi veido ligzdas zemē, izrokot tās paši, lietojot jau esošus grauzēju izraktus tuneļus, vai veidojot tās vietās pie trūdošu priežu saknēm. Tie galvenokārt barojas ar lieliem kukaiņiem, citu augsti sociālu kukaiņu kolonijām, koku sulām un medu no bišu saimēm. Sirseņa ķermeņa garums ir ap 45 mm, spārnu plētums aptuveni 75 mm un tā dzelonis injicē lielu daudzumu spēcīgas indes, kura ir visstiprākā starp visiem kukaiņiem.[10] Indes bīstamības dēļ populārie mediji reizēm sauc šos sirseņus par "sirseņiem-slepkavām", lai gan visbiežāk cilvēki iet bojā no citas sirseņu sugas — Filipīnu sirseņa (Vespa luctuosa) dzēlieniem, kuru indīgums ir 2,5 reizes zemāks.[10]

Taksonomija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Suga dabā pastāv vismaz kopš miocēna, tās vecākajām atrastajam atliekām ir 16 miljoni gadu.[11]

Līdz 1997. kā atsevišķa pasuga tika atzīts Japānas milzu sirsenis V. m. japonica,[12] bet no 2012. līdz 2020. gadam V. m. mandarina, V. m. magnifica, un V. m. nobilis.[13] Šīs pasugas atšķīrās g.k. ar krāsu. Tagad tās visas atzītas par vienu sugu un vecie nosaukumi tiek lietoti tikai neformāli.[12]

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galvas priekšpuse
Sirseņa izmērs salīdzinājumā ar cilvēka roku

Neatkarīgi no dzimuma sirseņa galva ir gaiši oranža, un tā antenas ir brūnas ar dzelteni oranžu pamatni. Tā acis un acs āboli ir no tumši brūniem līdz melniem. V. mandarinia no citiem sirseņiem atšķiras ar izteiktu klipeusu — plāksni, kas kukaiņiem uz galvas priekšpuses ("sejas") atrodas cilvēka lūpu un zoda rajonā, un lielajām genām cilvēka vaigu rajonā. Tā oranžajā apakšžoklī ir melns zobs, ko tas izmanto rakšanai.[14] Krūškurvis ir tumši brūns, ar diviem pelēkiem spārniem, kuru platums ir no 35 līdz 76 mm. Priekškājas ir gaišākas nekā vidējās un pakaļkājas. Priekškāju pamatne ir tumšāka nekā pārējās. Uz vēdera mijas tumši brūnas vai melnas joslas un dzelteni oranžas joslas, atbilstošas galvas krāsai. Sestais segments ir dzeltens. Tā dzelonis parasti ir 6 mm garš, un tas izdala spēcīgu indi, kas daudzu sirseņu dzēlienu gadījumā var nogalināt veselu cilvēku.[14] 2013. gadā šo sirseņu dzēlieni nogalināja 41 cilvēku tikai Ķīnas Šaaņsji provincē vien.[15]

Suga ir stipri atkarīga no mežu un parku zonas un nav sastopama augsti urbanizētās teritorijās.[16]

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai gan kopumā Āzijas milzu sirseņa atrašanās teritorijā nodara lielus zaudējumus biškopībai un cilvēku drošībai, dažos Japānas kalnu ciematos to ligzdas tiek izraktas, jo cepti kāpuri tiek uzskatīti par delikatesi.[17] Čjūbu reģionā šos sirseņus dažreiz ēd kā uzkodas vai dzērienu piedevu. Kāpurus bieži konservē burkās, cep pannā vai tvaicē kopā ar rīsiem, lai pagatavotu pikantu ēdienu, ko sauc par hebo-gohan. Pieaugušos īpatņus cep uz iesmiem, ieskaitot dzeloni, līdz ķermenis kļūst kraukšķīgs.[18]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Smith, F. (1852). "VIII. Descriptions of some new and apparently undescribed species of hymenopterous insects from North China, collected by Robert Fortune, Esq". Transactions of the Royal Entomological Society of London (Royal Entomological Society) 7 (2): 33–44. doi:10.1111/j.1365-2311.1852.tb02208.x. (Vespa mandarinia: p. 38)
  2. BC Gov News: Asian Giant Hornet nest eradicated in Nanaimo.
  3. USDA New Pest Response Guidelines: Vespa mandarinia.
  4. «Hornets». Washington State Department of Agriculture.
  5. «WSDA News Releases». Washington State Department of Agriculture.
  6. «Washington state has first live 'murder hornet' sighting of 2021». NBC News. 2021-08-13. Skatīts: 2021-08-13.
  7. «3rd murder hornet nest of 2021 found in northwest Washington». 2021. gada 11. septembris.
  8. Zhu, Gengping; Gutierrez Illan, Javier; Looney, Chris; Crowder, David W. (2020). "Assessing the ecological niche and invasion potential of the Asian giant hornet.". Proceedings of the National Academy of Sciences 117 (40): 24646–24648. Bibcode 2020PNAS..11724646Z. doi:10.1073/pnas.2011441117. PMC 7547231. PMID 32963093.
  9. Alaniz, Alberto J; Carvajal, Mario A; Vergara, Pablo M (2020-09-14). "Giants are coming? Predicting the potential spread and impacts of the giant Asian hornet (Vespa mandarinia, Hymenoptera:Vespidae) in the USA". Pest Management Science (Wiley Publishing) 77 (1): 104–112. doi:10.1002/ps.6063. ISSN 1526-498X. PMID 32841491.
  10. 10,0 10,1 Hornet venoms: lethalities and lethal capacities
  11. «Vespa mandarinia Smith 1852 (Asian giant hornet)». PBDB.org.
  12. 12,0 12,1 Smith-Pardo, Allan H; Carpenter, James M.; Kimsey, Lynn; Hines, Heather (May 2020). "The diversity of hornets in the genus Vespa (Hymenoptera: Vespidae; Vespinae), their importance and interceptions in the United States". Insect Systematics and Diversity 4 (3). doi:10.1093/isd/ixaa006.
  13. M.E. Archer. D. Penney (redaktors) . Vespine wasps of the world: behaviour, ecology and taxonomy of the Vespinae. Monograph Series 4. Siri Scientific, 2012. ISBN 9780956779571. OCLC 827754341.
  14. 14,0 14,1 Barth, Zach; Kearns, Thomas; Wason, Elizabeth. "Vespa mandarinia". Animal Diversity Web. University of Michigan Museum of Zoology.
  15. «China hornets kill 41 since July». BBC News. 2013. gada 3. oktobris.
  16. Azmy, Muna Maryam; Hosaka, Tetsuro; Numata, Shinya (2016). "Responses of four hornet species to levels of urban greenness in Nagoya city, Japan: Implications for ecosystem disservices of urban green spaces". Urban Forestry & Urban Greening (Elsevier BV) 18: 117–125. doi:10.1016/j.ufug.2016.05.014. ISSN 1618-8667.
  17. Ross Piper. Extraordinary Animals: An Encyclopedia of Curious and Unusual Animals, 2007. 9–11. lpp. ISBN 978-0-313-33922-6.
  18. Ben Dooley. «In Japan, the 'Murder Hornet' Is Both a Lethal Threat and a Tasty Treat». The New York Times, 2020. gada 5. maijs. Skatīts: 2020. gada 10. septembris.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]