Prinča Čārlza kalni
| Prinča Čārlza kalni | |
|---|---|
| Kontinents | Antarktīda |
| Garums | 400 km |
| Augstākais kalns | Menzīsa kalns |
| Augstums | 3355 m |
| Koordinātas | 72°0′S 67°0′E / 72.000°S 67.000°EKoordinātas: 72°0′S 67°0′E / 72.000°S 67.000°E |
Prinča Čārlza kalni (angļu: Prince Charles Mountains) ir kalnu sistēma Austrumantarktīdā, Maka Robertsona Zemes austrumos gar Lemberta glečera un Eimerija šelfa ledāja rietumu malu. Stiepjas ziemeļu - dienvidu virzienā ap 650 km. Veidojas no izkliedētiem nunatakiem, kas galveinokārt sastāv no pirmskembrija metanogulumiem un gneisiem.[1] Kalnu sistēma sastāv no vairākām atsevišķām kalnu grēdām, izteiktākās no kurām ir Atosa, Portosa un Aramisa grēdas ziemeļdaļā. Starp grēdām no Polārā plato uz šelfa ledāju noplūst vairāki šļūdoņi, lielākie no kuriem ir Fišera glečers, Haribdas glečers un Skillas glečers.
Kalnus pirmoreiz novēroja operācijas Highjump lidotāji 1946./1947. gadā. Detālāku izpēti veica Austrālijas antarktiskās ekspedīcijas 1954.-1961. gadā. Nosaukta 1956. gadā par godu Apvienotās Karalistes troņmantniekam Princim Čārlzam.[2]
Kalnu austrumu pakājē pie Bīvera ezera kopš 1982. gada darbojas Krievijas vasaras polārstacija Sojuza,[3] kā arī vairākas Austrālija vasaras stacijas un lauka nometnes (Doversa, Bīverleika, Montkresvela).