Pušelnieks
Pušelnieks ir cilvēks, kam pieder puse (reizēm arī citāda daļa) no kopīgas saimniecības vai kopīga īpašuma ar kādu citu. Pārnestā nozīmē jēdziens tiek lietots arī, lai apzīmētu cilvēku, kam ar kādu citu ir kopīga darba vai dzīves vieta, vai kopīgi darba vai citi pienākumi.[1]
Termins nāk no feodālisma laikmeta, kad tā sauca zemnieku, kurš ar kādu citu uz pusēm pārvaldīja zemnieka sētu un zemi un maksāja pusi no feodālās rentes.[2] Šādas pušelnieku saimniecības nereti radās, kad mantinieki pēc ģimenes galvas nāves izveidoja atdalītas saimniecības, bet palika dzīvot vienā sētā vai ciematā.[3] Šī saimniecību sadalīšana feodālajā laikmetā veicināja efektīvāku zemes izmantošanu, jo mazo saimniecību vadītāji bija vairāk ieinteresēti apstrādāt pēc iespējas lielāku platību un sadalīšanās parasti notika, kad saimniecība nebija rentabla.[4] Attīstoties ekonomikai, XIX gadsimta sākumā saimniecību dalīšana tika ierobežota un tās pamazām ieguva patstāvību vai atkal apvienojās.[5]
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Oxford Dictionaries[novecojusi saite]
- ↑ «“Latviešu literārās valodas vārdnīca”». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 29. novembrī. Skatīts: 2017. gada 21. novembrī.
- ↑ I.Ķēniņš, Livonijas latviešu un vācu savstarpējās attiecības, 18.lpp.
- ↑ “Latvijas PSR Mazā Enciklopēdija”, 3. sējums, Zinātne, 1970., 110. lpp.
- ↑ “Latvijas Padomju Enciklopēdija”, 8. sējums, 1986., 212. lpp.