Pļavas lapsaste
Pļavas lapsaste Alopecurus pratensis (L.) | |
---|---|
Pļavas lapsaste | |
Klasifikācija | |
Valsts | Augi (Plantae) |
Nodalījums | Segsēkļi (Angiosperms) |
Klase | Viendīgļlapji (Monocots) |
Rinda | Graudzāļu rinda (Poales) |
Dzimta | Graudzāļu dzimta (Poaceae) |
Ģints | Lapsastes (Alopecurus) |
Suga | Pļavas lapsaste (A. pratensis) |
Pļavas lapsaste Vikikrātuvē |
Pļavas lapsaste (latīņu: Alopecurus pratensis) ir daudzgadīgs 30 - 100 cm augsts lakstaugs. Bieži sastopams pārmitrās pļavās, tiek arī kultivēts. Saknenis īss, ložņājošs. Stumbrs stāvs, gluds, sīki vagots, ar neauglīgiem dzinumiem pie pamata. Lapas pamīšus, vienkāršas, veselas, lineāras, nosmailotas, kailas, ļoti skarbas, ar stipri izteiktām dzīsliņām, gaiši zaļas. Lapu makstis garas, gludas, dažreiz nedaudz paplašinātas, mēlīte strupa, dažreiz atskabargaina vai saplosīta. Zied maijā un jūnijā. Ziedkopa - blīva, mīksta, zīdaina, diezgan liela cilindriska vārpskara, abos galos nedaudz sašaurināta, zariņi ar vairākām saspiestām vārpiņām, kas cieši piespiežas ziedkopas asij. Vārpiņas ar 1 ziedu, eliptiskas, abos galos sašaurinātas. Vārpiņas plēksnes 2, vienādas, pie pamata saaugušas, smailas, tikai šķautne ar gariem matiņiem. Zieda plēksne 1, ārējā, nedaudz īsāka par vārpiņas plēksnēm, ar garu akotu, kas sākas pie plēksnes pamata un vienmēr redzams ārpus vārpiņas. Putekšnīcas violetas, vēlāk rūsgans. Auglis - līdz 0,3 cm garš grauds. Ļoti vērtīga lopbarības zāle. Pavasarī sāk augt agri. Labi aug mitrā augsnē, visvairāk to sastop palieņu pļavās. Uz saknēm ir gumiņbaktērijas, kas spēj saistīt gaisa slāpekli.