Pāriet uz saturu

Rūsa (augu slimība)

Vikipēdijas lapa
Puccinia striiformis

Rūsa ir lauksaimniecībā nozīmīga augu slimība, ko izraisa rūsas sēnes (Pucciniales). Slimības simptomi — brūnas, sarkanīgas, dzeltenas pustulas uz augu lapām.[1] Slimajiem augiem pastiprinās transpirācija un pazeminās fotosintēzes intensitāte, lapas pāragri nokalst. Vidēji stipras infekcijas gadījumā ražas zudumi var sasniegt 15-30%. Jo agrākās auga attīstības fāzēs notiek inficēšanās, jo lielāki ir ražas zudumi.[2]

Graudaugu rūsas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Graudaugu rūsas ierosina Puccinia spp. sēnes. Ierosinātāji ir obligāti parazīti ar šauru specializāciju. Patogēna izplatība un attīstība ar atkarīga no šķirnes izturības. Kviešu rūsa ir vissenāk pazīstamā augu slimība.

Latvijā sastopamas sešu veidu graudaugu rūsas:

Citi izplatīti rūsas ierosinātāji[3]

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Gymnosporangium fuscum — bumbieru-kadiķu rūsa
  • Gymnosporangium juniperinum — ābeļu-kadiķu rūsa
  • Gymnosporangium juniperi-virginianae — ābeļu Amerikas rūsa
  • Melampsoridium betulinum — bērzu rūsa
  • Phragmidium rubi-idaei — aveņu rūsa
  • Puccinia porri — puravu rūsa
  • Tranzschelia pruni-spinosae — plūmju rūsa
  • Uromyces pisi — zirņu rūsa
  • Uromyces trifolii-repentis — baltā āboliņa rūsa
  • Uromyces viciae-fabae — pupu rūsa
  1. «Rust disease». Skatīts: 2017. gada 3. janvārī.
  2. Bankina, Gaile. Ziemāju labības un to slimības. LLU. 104. lpp. ISBN 978-9984-48-141-8.
  3. «VAAD». Skatīts: 2017. gada 4. janvārī.[novecojusi saite]