Transpirācija

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Transpirācija ir viena no trim lapu funkcijām (pārējās divas ir fotosintēze un elpošana). Tas ir fizioloģiski regulējams iztvaikošanas process no lapu šūnu virsmas, kas notiek caur atvārsnītēm.

Atvārsnītes, pa kurām notiek iztvaikošanas process

Transpirācijai ir nozīmīga vielu transportēšanas loma, jo tā sekmē ūdens pārvietošanos augos — ūdens uzsūkšanu ar saknēm un pacelšanās pa stumbru lapās. Liela nozīme tam, lai ūdens paceltos lapās ir arī saknes spiediena spēkam.

Ja auga lapas vairāk ūdens transpirē, nekā uzsūc no jauna, tad rodas ūdens deficīts, kā dēļ lapu šūnas zaudē savu spriegumu un augs novīst. Transpirācijas rezultātā no augiem iztvaiko daudz ūdens. Tā, piemēram, ir aprēķināts, ka pieaudzis kukurūzas augs diennaktī transpirē 0,8 l ūdens, viens kāposts — 1 l, bet bērzs vairāk par 60 l. Transpirācijas rezultātā, iztvaikojot ūdenim, tiek regulēta arī lapu temperatūra.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Egle, V. Bioloģijas rokasgrāmata. Zvaigzne, 1985.