Radioluminiscence

Radioluminiscence. Tritiju saturošas pulksteņa ciparnīcas spīdēšana

Radioluminiscence ir luminiscences veids, kuru ierosina radioaktīvās sabrukšanas produkti: alfa daļiņas, gamma stari, protoni un neitroni. Minētās daļiņas un gamma stari savu enerģiju zaudē luminoforā, ierosinot un jonizējot molekulas. Sekundārie elektroni, pateicoties to pietiekami lielajai enerģijai, savukārt izraisa atkārtotu ierosināšanu un jonizāciju. Starpprocesu ietekmē radioluminiscences efektivitāte ir mazāka par tās pašas vielas fotoluminiscences efektivitāti. Dabā novērojamā radioluminiscence ir polārblāzma. Katodluminiscence ir radioluminiscences speciāls gadījums. Radioluminiscenci plaši izmanto kodolfizikā. Rezerfords, atceroties savu vizīti Parīzē pie Pola Lanževēna (1872 — 1946), kur viņš 1903. gada 25. jūnijā piedalījās vakariņās par godu Marijas Kirī doktora disertācijas aizstāvēšanai, rakstīja: Pēc dzīvās diskusijas mēs sēdējām dārzā. Bija ap pulksten vienpadsmitiem vakarā, kad profesors Kirī iznesa stobriņu, kura viena daļa bija pārklāta ar cinka sulfīdu. Stobriņā atradās koncentrēts rādija sāļu šķīdums. Nakts tumsā mirdzēšana bija apbrīnojami spoža, un tas bija neaizmirstamās dienas brīnišķīgs fināls. Šajā brīdī mēs nevarējām neievērot, ka profesora Kirī rokas bija slimīgi iekaisušas no rādija staru iedarbības. Iespējams, ka mirdzošā caurulīte Pjēra Kirī rokās arī ierosināja Rezerfordu izmantot cinka sulfīda ekrānu alfa daļiņu pētīšanai pēc scintilācijas, ko šīs daļiņas izraisa, saduroties ar cinka sulfīda ekrānu.