Ragnārs Lodbroks

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ragnārs Lodbroks
Ragnarr Loðbrók
Regner Lodbrog.JPG
vikingu valdnieks un karavadonis

Miršanas dati 865. gads
Nortambrija, Anglija
Tēvs Sigurds Hrings
Bērni Ivars Bezkaulis
Bjērns Dzelzssāns
Ube
Sigurds Čūskacis
Vitserks
Halfdans
Hastings

Ragnārs Lodbroks (sennorvēģu: Ragnarr Loðbrók) bija teiksmains Skandināvijas vikingu valdnieks, karalis un varonis no Vikingu laikiem, kurš zināms no sennorvēģu dzejas un sāgām. Šajos nostāstos tiek minēts, ka Ragnārs bija Francijas un Anglijas "sērga" un tēvs daudziem slaveniem bērniem, tostarp Ivaram Bezkaulim, Bjērnam Dzelzssānam un citiem.[1] Kamēr šie vīri ir vēsturiskas figūras, īsti nav skaidrs, vai Ragnārs pats vispār ir pastāvējis un bijis viņu tēvs, uzticamu vēstures avotu, kas stāstītu par viņa dzīvi, nav. Daudzas leģendas saista citu vikingu varoņu un valdnieku izdarīto ar Ragnāra darīto.

Par viņa tēvu uzskata leģendāru zviedru valdnieku Sigurdu Hringu. Leģendas vēsta, ka Ragnārs ir bijis trīs reizes precējies — ar karotāju Lagertu (Lagertha), muižnieci Toru Tovnhartu (no sennorvēģu valodas Þóra Borgarhjǫrtr vai Thora Borgarhjört) un skandināvu mitoloģijā minēto karalieni Aslēgu (no sennorvēģu valodas Aslög, Kráka, Kraba).[2]

Ar Ragnāru Lodbroku saista vikingu uzbrukumu Ruānai un Parīzei 845. gadā un iebrukumu Nortambrijā, Anglijā 865. gadā. Vikingi sasnieguši Parīzi pa Sēnu ar 120 kuģu un 5000 karotāju lielu armiju, un Francijas karalis Kārlis Plikgalvis, lai atpirktos, bija spiests izmaksāt 7000 mārciņas sudraba. Atpakaļceļā vikingi nežēlīgi izlaupījuši ziemeļu Franciju. Iebrukums Nortambrijā bija neveiksmīgs. Pēc kuģa uzsēšanās uz sēkļa Ragnārs un viņa karotāji nonāca karaļa Ellas II gūstā. Saskaņā ar leģendu Nortambrijas valdnieks lika iemest viņu bedrē ar indīgām čūskām un Ragnārs gāja bojā. 867. gadā Ragnāra dēli atgriezās Anglijā, atrieba tēva nāvi un aizsāka dāņu vikingu iebrukumu Anglijā.

Ragnāra dzīvesstāsts nav pilnībā skaidrs. Sakša Gramatiķa pierakstos pieminēts Ragnārs grāmatā Getica, kā mēģinājums apvienot daudzus mulsinošus, pretrunīgus notikumus un stāstus, kur galvenais varonis ir Ragnārs. Tāpēc daudzi stāsti par Ragnāra darbiem grāmatā Getica ir saistīti ar citiem avotiem, citiem varoņiem, kuru darbība ir pārrakstīta kā Ragnāra darbība. Šīs personas ir:

  • karalis Horiks I (Horik I);
  • karalis Reginfrids (Reginfrid);
  • karalis, kurš pārvaldīja daļu Dānijas, Haralds Klaks (Harald Klak).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]