Senskandināvu valoda
| Senskandināvu valoda dǫnsk tunga, dansk tunga, norrœnt mál | ||
|---|---|---|
| Valodu lieto: | Skandināvija, Islande, Grenlande, Fēru salas, Skotija, Īrija, Anglija, Velsa, Menas sala, Normandija, Vīnlande u.c. | |
| Valodas izmiršana: | līdz 14. gadsimtam attīstījusies par vairākām ziemeļģermāņu valodām | |
| Valodu saime: | Indoeiropiešu Ģermāņu Ziemeļģermāņu Senskandināvu valoda | |
| Rakstība: | Rūnu raksts, vēlāk latīņu alfabēts (sennorvēģu rakstība). | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | nav | |
| ISO 639-2: | non | |
| ISO 639-3: | non | |
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. | ||
Senskandināvu, sennorvēģu jeb senislandiešu valoda ir ģermāņu saimes valoda, kuru līdz apmēram 1300. gadam lietoja Skandināvijas un tās aizjūras nometinājumu iedzīvotāji vikingu laikos.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Senskandināvu valoda ap 8. gadsimtu attīstījās no tās priekšteča — skandināvu pirmvalodas. Par pārejas posmu, kad no senskandināvu valodas attīstījās mūsdienu skandināvu valodas, uzskata 14. gadsimta vidu un beigas, kaut atrasti arī ar 15. gadsimtu datēti pieraksti šajā valodā.
Lielākā daļa senskandināvu dialektu pratēji lietoja austrumu dialektus (mūsdienu Dānija un Zviedrija). Islandes viduslaiku tekstos ir lietots rietumu dialekts, kurā runā mūsdienu Islandes, Norvēģijas un Fēru salu iedzīvotāji. Starp šiem dialektiem nav novelkama stingra robeža, jo austrumu dialekta iezīmes ir atrodamas Norvēģijas rietumos, bet rietumu dialekta — Zviedrijas rietumos.
Sengotlandiešu valoda, kaut arī tiek pieskaitīta austrumu dialektiem, ir uzskatāma par atsevišķu, trešo dialektu grupu.
Islandiešu 12. gadsimta likumā Grágás („Pelēkās zoss likums”) apgalvots, ka zviedri, norvēģi, islandieši un dāņi runā vienā valodā dǫnsk tunga. Austrumu dialektu pratēji to pašu valodu sauca dansk tunga vai norrønt mál.
Pakāpeniski senskandināvu valoda ir attīstījusies par mūsdienu islandiešu, fēriešu, jaunnorvēģu, norvēģu būkmola, dāņu un zviedru valodām. No nosauktajām valodām vistuvākā senskandināvu valodai ir islandiešu valoda. Islandiešu valoda no senskandināvu valodas ir aizguvusi savu fonēmu sistēmu. Vidusmēra islandiešu valodas pratējs saprot senskandināvu rakstu valodu, kas gan nedaudz atšķiras ar pareizrakstību, semantiku un vārdu kārtību. Izruna, sevišķi patskaņi, neatšķiras tik ļoti, kā citās skandināvu valodās.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|