Jūras transgresija

Transgresija: Bēringa zemes tilta izzušana starp Āziju un Aļasku

Jūras transgresija (no latīņu: trans gressus "pāri iet") ir ģeoloģisks process, kurā paaugstinās jūras līmenis, krasta līnija pārvietojas uz augstākām vietām, izraisot sauszemes applūšanu. Transgresija var rasties sauszemes nogrimšanas vai jūras baseina piepildīšanās ar ūdeni (vai samazinoties baseina tilpumam) rezultātā.

Transgresijai pretējs process ir regresija, kurā jūras līmenis pazeminās attiecībā pret sauzsemi, un agrākais jūras dibens nosusinās.

Transgresiju un regresiju var izraisīt tektoniski notikumi, piemēram, kalnu veidošanās, dažādas klimata maiņas, piemēram, ledus laikmeti, vai izostaziskas izmaiņas pēc ledāja nokušanas.

Spilgtākais piemērs transgresijai ir krīta periodā jūras dibena izplešanās, kā rezultātā Atlantijas okeāns kļuva seklāks. Tā kā samazinājās pasaules okeāna baseina tilpums, tad jūras līmenis cēlās visur. Lielu sauszemes daļu vietās Ziemeļamerikā, Eirāzijā un citur izveidojās jaunas jūras. Jūras regresijas piemērs ir pleistocēna ledus periodi, kuru laikā ledājos uzkrājās okeānu ūdens. Rezultātā jūras līmenis nokritās par 120 metriem, atsedzot Bēringa zemes tiltu starp Āziju un Aļasku.

Liecības par transgresiju vai regresiju senatnē var iegūt, pētot nogulumiežu facijas, jo nogulumu sastāvs atšķiras dažādos procesos. Piemēram, rupji smilšu graudi nosēžas krastu tuvumā, augstu enerģiju vidē; savukārt smalkas daļiņas, tādas kā dūņas vai karbonātu dubļi, nosēžas tālāk no krasta, dziļumā, mazāk kustīgos ūdeņos. Tadējādi par transgresiju var spriest, ja nogulumos virs rupjākām daļiņām seko slāņi ar smalkākām daļiņām. Regresijas gadījumos ir pretēji: dziļūdens facijas mainās uz piekrastes facijām. Regresijas nosēdumu augšējos slāņus var ietekmēt vēlāka erozija, tāpēc reizēm tie tiek izjaukti.