Ledus laikmets

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par laikmetu. Par 2002. gada animācijas filmu skatīt rakstu Ledus laikmets (filma)
Pēdējā ledus laikmeta skats: Antarktīdas Polārais plato mūsdienās.

Ledus laikmets ir apzīmējums periodiskiem aukstuma periodiem Zemes klimatiskajā vēsturē. No arheoloģiskajiem izrakumiem ir zināms par vismaz pieciem lieliem ledus laikmetiem.

Senākie ledus laikmeti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Paši senākie zināmie ledus laikmeti bijuši jau Proterozoja un Fanerozoja eonās.

  1. Hūrona apledojums (no Hūrona ezera nosaukuma) noritējis pirms 2,4 – 2,1 miljardiem gadu. Uzskata, ka viens no tā iemesliem bija skābekļa koncentrācijas pieaugums Zemes atmosfērā sakarā ar fotosintezējošo mikroorganismu skaita strauju pieaugumu,
  2. Kriogēnais periods (no cryos "auksts" un genesis "cilme") pirms 800 – 635 miljoniem gadu bija pats aukstākais periods Zemes vēsturē, kad ledāji vismaz divu secīgu apledojumu laikā pat sasnieguši ekvatoru,
  3. Andu-Sahāras apledojums notika paleozoja ēras kembrija un ordovika periodos pirms 460 – 430 miljoniem gadu, kad notika viena no t.s. "dzīvo būtņu lielajām izmiršanām",
  4. Karū ledus laikmets (no Karoo apgabala nosaukuma Dienvidāfrikā) paleozoja ēras karbona un perma periodos pirms 360 – 260 miljoniem gadu, ko izraisīja skābekļa uzkrāšanās atmosfērā sakarā ar sauszemes augu savairošanos. Ledāji pārklāja Pangejas superkontinenta dienviddaļu.
Lielākie ledus laikmeti Zemes vēsturē iezīmēti ar zilu.

Jaunākais ledus laikmets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ledāja robežas Ziemeļeiropā pēdējā leduslaikmeta beigās

Vairums mūsdienu ģeologu uzskata, ka pašlaik turpinās kainozoja ēras kvartāra perioda apledojums, kas sākās pirms 2,58 miljoniem gadu pleistocēna epohā. Savu maksimumu ledāju izplatība sasniedza pleistocēna epohas noslēgumā pirms apmēram 22 tūkstošiem gadu.

Laiku pa laikam bija arī starpledus jeb interglaciālie periodi, kad klimats kļuva nedaudz siltāks, tomēr kopumā laiks bija daudz aukstāks un sausāks nekā mūsdienās. Mainījās arī daba ledāja tuvumā. Augu valsts kļuva nabadzīga, daudzi pie siltuma pieraduši dzīvnieki izmira vai devās uz dienvidiem. Ziemeļeiropā sniegs un ledus īsajās vasarās nepaguva izkust un zemi sāka pārklāt ledājs — bieza ledus un sniega kārta. Ledājs ilgstoši klāja visu Eiropas ziemeļu daļu, arī Latvijas teritoriju. Ziemeļeiropā ledāja biezums sasniedza divus kilometrus. Ledus laikmeta beigās pirms aptuveni 13 000 - 10 300 gadiem no ledāja kušanas ūdeņiem Ziemeļeiropā izveidojās Baltijas ledus ezers tagadējās Baltijas jūras ieplakas dienvidu un centrālajā daļā.

Pēc lielo ledāju atkāpšanās holocēna epohas sākumā pirms aptuveni 12 000 gadu iestājies relatīvi siltāks periods. Grenlandes ledāja dziļurbumu pētījumi liecina, ka pirms apmēram 5 tūkstošiem gadu vidējā gaisa temperatūra Ziemeļu puslodē atkal sāka samazināties, minimumu sasniedzot pirms apmēram 2000 gadiem. Šajā laikā sākās cilvēku migrācija no Skandināvijas uz dienvidiem (daļa no Lielās tautu staigāšanas). Pēc tam atkal kļuva relatīvi siltāks, Vikingu laikmetā (ap 1000 g. m. ē.) vidējā gaisa temperatūra sasniedza maksimumu, cilvēki apmetās Grenlandē un Islandē. Kopš tā laika zemes virsma atkal atdzisa, Ziemeļeiropā no 1350. līdz 1850. gadam iestājās "Mazais ledus laikmets".[1]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Globālās sasilšanas un atdzišanas mīti: Mazais ledus laikmets