Reomīra grāds

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Reomīra grādu termometrs

Reomīra grāds ir (°R jeb °Ré) ir temperatūras mērvienība. Mūsdienu Reomīra skala ir pielāgota Celsija skalai, tās nulles punkts ir ūdens sasalšanas temperatūra jūras līmenī, bet ūdens viršanas temperatūra ir 80 oRé.

Reomīra grādu skalu izgudroja Francūzis Renē Reomīrs 1730.gadā. Viņa skalas termometrs saturēja atšķaidītu etanolu (spirtu) un pieņēma, ka ūdens sasalšanas temperatūra ir 0°, un caurule tika iedalīta grādos, no kuriem katrs bija viena tūkstošdaļa no tilpuma, ko saturēja termometrs. Viņš ierosināja izmantot tādu spirta koncentrāciju, lai tas sāktu vārīties pie 80 °Ré, tas ir, kad tā tilpums ir palielinājies par 8%.[1] Viņš izvēlējās spirtu, nevis dzīvsudrabu, jo tas izplešas redzamāk, taču tas radīja problēmas: viņa sākotnējie termometri bija ļoti apjomīgi, un spirta zemā viršanas temperatūra padarīja tos nepiemērotus daudziem gadījumiem. Instrumentu veidotāji parasti izvēlējās dažādus šķidrumus un pēc tam izmantoja 80 °Ré, lai apzīmētu ūdens viršanas temperatūru, radot daudz neskaidrību. Kopš 18. gadsimta beigām termometros tika lietots gandrīz tikai dzīvsudrabs, bet Reomīra grādu pieskaņoja Celsija grādam attiecībā 0,8:1.

Mūsdienās Reomīra grādus gandrīz nelieto un tie nav iekļauti standarta metroloģijā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]