1848.—1849. gada revolūcija Vācijā

1848.—1849. gada revolūcija Vācijā (vācu: Deutsche Revolution von 1848/49) jeb Marta revolūcija (Märzrevolution) bija revolucionārie notikumi, kas ilga no 1848. gada marta līdz 1849. gada vasaras beigām Vācu Savienībā un bija daļa no buržuāziski demokrātiskajām un nacionālajām sacelšanām lielākajā daļā Centrāleiropas. Revolūcija bija daļa no Tautu pavasara.

Lai gan revolūcijas Vācijā cieta neveiksmi un nespēja sasniegt savu mērķi, tā izraisīja sabiedrības apziņas maiņu, pievēršot uzmanību nepieciešamībai pēc politiskām un sociālām reformām. Daudzas prasības, kas izvirzītas revolūcijas gaitā, vēlāk tika īstenotas, un revolūcijas radīja pamatu Vācijas apvienošanai 1871. gadā.

Prasības

Ekonomiskā situācija: Industrijas attīstība un pilsētu izaugsme bija radījusi sociālas spriedzes, īpaši starp strādniekiem un vidusšķiru. Zemnieki cieta no feodālajiem ierobežojumiem, un visā sabiedrībā bija neapmierinātība ar augsto nodokļu slogu un ekonomisko nedrošību.
Politiska neapmierinātība: Daudzi vācieši vēlējās konstitucionālas reformas, lai ierobežotu monarhijas varu un ieviestu pārstāvniecisku pārvaldi. Prasības ietvēra preses brīvību, pulcēšanās brīvību un universālo vēlēšanu tiesības vīriešiem.
Nacionālistiskie mērķi: Vācu nacionālisti vēlējās apvienot daudzās vācu valstis vienā nacionālā valstī. Tas ietvēra arī mēģinājumus atbrīvoties no Austrijas un Prūsijas dominances pār vācu zemēm.

Notikumi

Marta revolūcija: 1848. gada martā sākās plaši nemieri Vācijas valstīs, piemēram, Berlīnē un Vīnē, kur cilvēki pieprasīja reformas. Nemieriem pieauga spēks un izplatījās citās vācu zemēs.
Frankfurtes parlamenta sasaukšana: 1848. gada maijā tika sasaukts Frankfurtes Parlaments (Frankfurter Nationalversammlung), kurā piedalījās pārstāvji no visām vācu zemēm. Tā galvenais mērķis bija izstrādāt konstitūciju apvienotai Vācijai.
Konstitūcijas izstrāde: Frankfurtes Parlaments izstrādāja konstitūciju, kurā paredzēja konstitucionālu monarhiju ar parlamentu, kas balstīts uz tautas pārstāvniecību. Vācijas ķeizara tituls tika piedāvāts Prūsijas karalim Frīdriham Vilhelmam IV, kurš to atteicās, jo nevēlējās pieņemt troni no "tautas" un nevis no citiem monarhiem.
Revolūcijas apspiešana: 1849. gadā revolūcija sāka izplēnēt. Vairākās vietās, piemēram, Bavārijā, Saksijā un Bādenē, notika atsevišķi sacelšanās mēģinājumi, bet tie tika apspiesti ar militāru spēku. Austrijas un Prūsijas valdības atguva kontroli un atjaunoja veco kārtību.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 1848.—1849. gada revolūcija Vācijā.