Ņenci

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Samojedi)
Ņencu bērns tautastērpā
Ņencu apdzīvotās teritorijas: Ņencu autonomais apvidus, Jamalas Ņencu autonomais apvidus un bijušais Taimiras autonomais apvidus

Ņenci (pašnosaukums: не, ненач, ненэй, ненэц, ненэйне), vēsturiski pazīstami arī kā samojedi, ir Eirāzijas ziemeļu apgabalu pamatiedzīvotāju tauta. Ņencu apdzīvotajā teritorijā atrodas Krievijas Federācijas Ņencu autonomais apvidus un Jamalas Ņencu autonomais apvidus. Agrāk pastāvējušais Taimiras (Dolganu—Ņencu) autonomais apvidus 2007. gadā reorganizēts par Taimiras Dolganu—Ņencu rajonu. Kopējais ņencu skaits ir apmēram 50 tūkstošu, apmēram 1500 «meža ņencu» mīt arī Hantu-mansu autonomajā apvidū.

Nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēsturiskais ņencu nosaukums ir "samojedi", kas sākotnēji cēlies no viņu pašnosaukuma saamod vai saamid,[nepieciešama atsauce] kas krievu valodā pārveidojies par "самоядь" vai "самодь", vēlāk ar nievājošu pieskaņu kā "самоеды" — "pašēdāji". 20. gadsimtā pieņemts apzīmējums "ņenci", kas ir tautas autonīms un nozīmē "cilvēki".

Tradīcijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ņenci nodarbojas ar ziemeļbriežu ganīšanu, zvejniecību un medībām. Lielā mērā saglabājuši savu tradicionālo dzīvesveidu, valodu un ticējumus.

Apdraudējumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sakarā ar strauji pieaugošo gāzes un naftas ieguvi Jamalas pussalā, ir apdraudēta ņencu apdzīvotās teritorijas ekoloģiskā drošība un tradicionālās ziemeļbriežu ganību vietas.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Andrei V. Golovnev und Gail Osherenko: Siberian Survival. The Nenets and Their Story. Cornell University Press, Ithaka/London 1999 ISBN 0-8014-3631-1

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]