Medniecība

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Medniecība ir nodarbošanās vai nozare, kas saistīta ar savvaļas dzīvnieku izsekošanu un to nomedīšanu pārtikai. Ar medīšanu mēdz nodarboties arī sporta vai izklaides dēļ.

Medniecības vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Medniecība ir viens no senākajiem cilvēku nodarbošanās un barības iegūšanas veidiem. Pirmatnējais cilvēku bars medībās izmantoja prmitīvus pīķus, rungas vai citus priekšmetus. Bieži medījumi tika iedzīti vai ievilināti bedrēs, kuras bija apslēptas ar vieglu zaru pārklāju.

Loka un bultas izgudrošanu pirms apmēram desmit tūkstošiem gadu un to pielietošana praksē radīja medniecībā apvērsumu — medību efektivitāte būtiski palielinājās. Zvēru tagad varēja nomedīt jau no daudz lielāka attāluma to priekšlaicīgi neaizbaidot. Samazinājās arī paša mednieka risks pašam kļūt par medījuma upuri nonākot tā nagos, ilkņos vai uz satrakota dzīvnieka ragiem. Arī putnus ar loka un bultas palīdzību bieži varēja nomedīt tiem sēžot augstu kokā vai pat lidojumā, kas pirms tam bija neiespējami. Šīs un arī daudzu citu inovāciju rezultātā, lauku apstrāde, medības un zvejniecība no kolektīva pasākuma arvien vairāk kļuva par individuālu nodarbību, tādējādi veicinot sabiedrības pārstrukturizāciju, jo atsevišķa indivīda (ģimenes) izdzīvošanas spēja palielinājās. Tā bija vēl viena — sociāla revolūcija, kas radīja tālejošas sekas civilizāciju attīstībā līdz pat mūsdienām.