Saspiežamība

Vikipēdijas lapa

Saspiežamība ir fizikāla īpašība, kas parāda vielas spēju ārēja spēka, slodzes iedarbībā mainīt tās tilpumu. Saspiežamības koeficients ir fizikāls lielums, kas nosaka saspiežamības skaitlisko vērtību.

Ūdens saspiežamība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ūdens ir viela, kas atrodas šķidrā stāvoklī un pati par sevi nav saspiežama, jo šķidrumā molekulas atrodas diezgan tuvu viens otrai un starp tām mijiedarbības spēki ir stiprāki nekā gāzveida vielai. Tomēr ūdens var tikt nedaudz saspiests, ja pieliek pietiekami lielu spiedienu. To raksturo saspiežamības koeficients un elastības modulis.

Saspiežamības koeficients[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Destilētā ūdens saspiežamības koeficients ir aprēķināts kā 0,0000490. Bet tas var mainīties atkarībā no ūdens tīrības un piemaisījumu veida, kā arī apkārtējās temperatūras.[nepieciešama atsauce]

Šķidrumu saspiežamība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Raksturo tilpuma saspiešanas koeficients βр , kas izsaka šķidruma V0 tilpuma relatīvo izmaiņu, kas attiecas uz spiediena vienību P un ko nosaka ar formulu:

βр=(-dV/V0)*(1/dP)

Mīnus zīme formulā ir saistīta ar to, ka pozitīvais spiediena pieaugums atbilst negatīvam tilpuma pieaugumam (samazinājumam). βр vienības MKGSS sistēmā — m2/kgs; SI sistēmā — 1/Pa. Bieži βp izsaka cm2/kgs.

Ja pieņemam, ka spiediena pieaugums ir dp=p-p0, un tilpuma izmaiņas ir dV=V-V0, tad:

V = V0*(1 βp*dp)

ρ = ρ0/(1-βp*dp),

kur V un V0 ir tilpumi, un ρ un ρ0 ir attiecīgi blīvums spiedienos p un p0.

Saspiežamības koeficients[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tā lielums ir atkarīgs no procesa, kurā viela ir saspiesta. Piemēram, process var būt izotermisks, bet tas var notikt arī mainoties temperatūrai. Attiecīgi dažādiem procesiem tiek ņemti vērā dažādi saspiežamības faktori.

Izotermiskais process[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izotermisko saspiežamības koeficientu nosaka ar šādu formulu:

βT=-1/V*(dV/dp)

Indekss T nozīmē, ka daļējais atvasinājums tiek pieņemts nemainīgā temperatūrā.

Adiabātiskais process[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Adiabātiskais saspiežamības koeficients tiek definēts šādi:

βS=-1/V*(dV/dp)

Kur S apzīmē entropiju (adiabātiskais process notiek nemainīgā entropijā).

Saspiežamības koeficienta apgriezto lielumu sauc par elastības moduli, ko apzīmē ar burtu K .Dažreiz saspiežamības faktoru sauc par vienkārši saspiežamību. Saspiežamības vienādojums attiecas uz izotermisko saspiežamību (un netiešo spiedienu) uz šķidruma struktūru.

Adiabātiskā saspiežamība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vienmēr ir mazāk izotermiska. Patiesā attiecība:

βS=(Cv/Cp)*βT

Cv- siltuma jauda pie nemainīga tilpuma,

Cp- siltuma jauda pie nemainīga spiediena.

Elastības modulis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vai ar citiem vārdiem — tilpuma elastības modulis ir raksturīgs vielas spējai izturēt visaptverošu saspiešanu. Šī vērtība nosaka attiecību starp ķermeņa tilpuma relatīvo izmaiņu un spiedienu, kas izraisīja šīs izmaiņas. Piemēram, ūdenī elastības modulis ir aptuveni 2000 MPa;

Šis skaitlis rāda, ka, lai samazinātu ūdens daudzumu par 1%, ir jāpiemēro 20 MPa ārējais spiediens. No otras puses, ja ārējais spiediens palielinās par 0,1 MPa, ūdens tilpums samazinās par 1/20 000 daļu.

Starptautiskās vienību sistēmas (SI) masas elastības modulis ir paskals (Pa)

Tilpuma elastības modulis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Formulā pēc kuras var izrēķināt izskatās šādi:

K=-V*(dp/dV) => K= 1/βр

p — spiediens , V — tilpums

Tilpuma elastības modulis ir apgriezti proporcionāls saspiežamības koeficientam.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]