Spiediens
Spiediens ir perpendikulārs spēks, kas iedarbojas uz virsmas laukuma vienību. SI spiedienu mēra ņūtonos uz kvadrātmetru jeb paskālos. 1 Pa = 1N/m2. Parasti spiedienu mēra arī atmosfērās, kas ir apmēram Zemes atmosfēras spiediens jūras līmenī, un ir 101325 Pa. Plaši lieto arī citas spiediena mērvienības.
Mērvienības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- bārs (bar) - 100000 Pa
- tehniskā atmosfēra (at) - 1 kg/cm2 - 98066 Pa
- fizikālā atmosfēra (atm) - 101325 Pa (parasti ar atmosfēru saprot šo)
- tors (dzīvsudraba staba milimetrs) (mm Hg) - 133,322 Pa - lieto gaisa spiediena mērīšanai meteoroloģijā
- mārciņa uz kvadrātcollu (psi)(pound/square inch) - 6894,76 Pa - lieto ASV un citur, kur attālumu mēra collās, un masu — mārciņās.
Spiedienu var mērīt attiecībā pret spiedienu, kas atbilst absolūtam vakuumam, vai arī no līmeņa, kas atbilst atmosfēras spiedienam. Mērot pret vakuumu, iegūst absolūto spiedienu. Mērot spiedienu virs 1 atmosfēras, iegūst virsspiedienu. Spiedienu mēra ar manometriem. Manometri parasti rāda virsspiedienu.
Parciālspiediens[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Gāzu maisījumos kādas noteiktas komponentes daudzumu dažreiz izsaka kā parciālo spiedienu. Tas ir gāzes moldaļas reizinājums ar kopējo gāzu maisījuma spiedienu. Šis lielums ir ekvivalents koncentrācijai šķidrumos.
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|