Saules kaujas memoriāls
Saules kaujas memoriāls (lietuviešu: Saulės mūšio paminklas) ir nepabeigta monumentāla būve Saules kaujas iespējamajā vietā pie Mūsas upes Jauņūnu ciema apkārtnē netālu no Eiropas autoceļa E77 posma Jonišķi - Šauļi. Aptuveni 10 km attālumā uz dienvidiem atrodas Krustu kalns.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1987. gadā Lietuvas PSR Kultūras ministrija pēc Saules kaujas 750. gadu svinībām iekļāva Jauņūnu apkaimi kā iespējamo kaujas vietu Republikas nozīmes vēstures pieminekļu sarakstā. Pēc Lietuvas Republikas neatkarības atgūšanas 1991. gadā Lietuvas kultūras fonds un tā Šauļu novada biedrība Jonišķos, Šauļos un Viļņā aktīvi atzīmēja kaujas 755. gadadienu, piedaloties arī Latvijas Republikas vēstniecībai Lietuvā. Kaujas 760. gadadienā pēc Huberta Smiļģa ierosmes 1996. gada konkurā par Saules kaujas memoriālā parka izveidi Jauņūnos uzvarēja lietuviešu arhitektes Virgīnijas Taujanskienes projekts. Memoriāla izveidei piešķīra 3,97 ha zemes, kurā tika veikta arheoloģiskā izpēte.[1] Pēc senkapu atklāšanas 1997. gadā būvdarbi tika uz laiku atlikti. 1998. gadā skulptūru konkursā uzvarēja tēlnieks Vītauts Narutis ar seno baltu simboliem: sauli, zemi un ķēniņu varas zīmēm.
Sagaidot kaujas 770. gadadienu, Lietuvas Ministru kabinets 2005. gadā no Valsts investīciju programmas memoriāla izveidei piešķīra vairāk nekā 2 miljonus litu. Arhitekti papildināja projektu ar ūdens tilpni (arheologi šajā vietā bija atraduši aizauguša ezera karstu) un 30 metrus augstu monumentu - saules pulksteņa smaili, kuras ēna kristu pār Saules kaujas gadskaitli. Smaili garāmbraucēji pamanītu no tuvējās Rīgas-Šauļu šosejas.[2]
2008. gadā sākās būvdarbi, tomēr arī uz kaujas 775. gadadienu memoriāls 2011. gadā netika pabeigts.
Kaujas 780. gadskārtā 2016. gadā Šauļu pilsētas mērs A. Visocks, Šauļu rajona mērs A. Bezars un Jonišķu rajona mērs Ģ. Čepulis nosūtīja aicinājumu valdībai piešķirt līdzekļus, lai pabeigtu iesākto Saules kaujas memoriālu, brīdinot, ka citādi tas vispār aizies postā un jau paveiktie darbi zaudēs jēgu. No Jonišķiem ievēlētais Lietuvas Seima deputāts Vitālijs Gaiļus izteicās, ka nesaskata valdošajā koalīcijā un valdībā apņēmību projektu pabeigt, tādēļ sācis sarunas ar Latvijas Saeimas deputātu grupu sadarbībai ar Lietuvu par iespēju šo projektu finansēt no Pārrobežu sadarbības programmas līdzekļiem, un latvieši šo ideju atbalstījuši.[3]
-
Piemiņas plāksne (2007) -
Ūdens tilpne (2010)
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Birutė Salatkienė. Žvalgomieji tyrinėjimai spėjamoje Saulės mūšio vietoje. Archeologiniai tyrinėjimai Lietuvoje 1996/1997. – 1998, p.468–469.
- ↑ Hubertas Smilgys. Saulės mūšio įamžinimo darbai ir realybė.[novecojusi saite]
- ↑ Lietuvas pašvaldības aicina valdību piešķirt līdzekļus Saules kaujas memoriāla pabeigšanai Arhivēts 2016. gada 14. februārī, Wayback Machine vietnē. LETA, 2016. gada 13. februārī
Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Lietuvos pergalė Šiaulių (Saulės) mūšyje 1236 m.: mūšio tarptautinė reikšmė, atminties tradicija, mūšio laukas ir memorialas (sud. Romas Batūra). Šauļi: Saulės delta, 2005. - 138 lpp.: ilustr. - ISBN 9955-522-54-2
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jauniūnai |
- Tomas Baranauskas. Ar priminsime Europai apie Šiaulių mūšį?, Delfi.lt, 2006-09-22
Koordinātas: 56°06′54″N 23°30′52″E / 56.11500°N 23.51444°E