Jonišķi

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Jonišķi
Jonišķu centrs
Jonišķu centrs
Karogs: Jonišķi
Karogs
Ģerbonis: Jonišķi
Ģerbonis
Jonišķi (Lietuva)
Jonišķi
Jonišķi
Koordinātas: 56°14′20″N 23°36′50″E / 56.23889°N 23.61389°E / 56.23889; 23.61389Koordinātas: 56°14′20″N 23°36′50″E / 56.23889°N 23.61389°E / 56.23889; 23.61389
Valsts Karogs: Lietuva Lietuva
Pašvaldība Jonišķu rajona pašvaldība
Pilsētas tiesības 1616
Augstums 50 m
Iedzīvotāji (2018)
 • kopā 8 505
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Jonišķi Vikikrātuvē

Jonišķi (lietuviešu: Joniškis), agrākais latviskais nosaukums Jānišķe,[1] ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas ziemeļos 39 kilometrus uz ziemeļiem no Šauļiem un 14 kilometrus uz dienvidiem no Latvijas robežas. Pilsētas centrs ir pilsētbūvniecības piemineklis. Pilsētā atrodas Sv. Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas baznīca (uzcelta 1901. gadā), sinagogu komplekss (kultūras piemineklis), darbojas kultūras centrs. Pilsētu šķērso dzelzceļš Šauļi - Rīga, lielākā pilsētas daļa atrodas uz austrumiem no dzelzceļa, rietumu daļā atrodas ģimenes dārziņi, Luterāņu un Otrā pasaules kara upuru kapsētas.

Jonišķi atrodas pie Audruves un Sidabras upēm, pilsētas ziemeļrietumos atrodas 2 dīķi — Jonišķu I (rietumu) dīķis un Jonišķu II (austrumu) dīķis.

Jonišķi ir lietuviešu ebreju izcelsmes britu aktiera Lorensa Hārveja (Laurence Harvey, līdz 1946. gadam Harijs (Lerijs) Skikne, 1928-1973) dzimtā pilsēta.

Nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jonišķu nosaukums cēlies no Lietuvas dižkunga Sigismunda dēla Viļņas bīskapa Jāņa (lietuviešu: Jonas iš Lietuvos kunigaikščių, poļu: Jan z Książąt Litewskich, 1499–1538) vārda, kas Reformācijas laikā 1526. gadā Livonijas pierobežā pie Kalneļu pilskalna lika uzcelt katoļu baznīcu. 1626. gadā uzcelta mūra baznīca tagadējās Jonišķu pilsētas centrā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz 13. gadsimta beigām Jonišķi atradās Zemgales valstī un netālu no tās atradās Sidrabes pilskalns (iespējams, tagadējais Kalneļu pilskalns 4 kilometri uz rietumiem no pilsētas), kas pieminēts Atskaņu hronikas tekstā sakarā ar 1289. gada kauju starp zemgaļiem un Livonijas ordeni. Līdz pat 15. gadsimtam tā bija strīdus teritorija starp Livonijas ordeni un Lietuvas dižkunigaitiju un tās iedzīvotāji pieturējās pie senču ticējumiem. 1426. gada robežlīgumā starp Livonijas un Lietuvas valstīm pieminēts Sidoberes kalns (ein geberg Sydobber, Suddoberschen bergh).

Pirmās ziņas par Jonišķiem ir no 1523. gada, kad Viļņas bīskaps Jonas, no Žemaitijas bīskapa uzzinājis par Pērkona pielūdzēju lielo skaitu Livonijas ordeņa zemju pierobežā, 1526. gadā lika dibināt katoļu draudzi un uzcelt baznīcu, kas tika nosaukta viņa vārdā. Poļu-zviedru kara laikā Polijas-Lietuvas valdnieks Sigismunds III Vāsa 1616. gadā lika miestam piešķirt Magdeburgas tiesības. Pēc Lietuvas nonākšanas Krievijas impērijas varā, Jonišķus 1795. gadā piešķīra ķeizarienes Katrīnas II favorītam Platonam Zubovam, kas šeit saimniekoja līdz 1822. gadam.

Miesta uzplaukums sākās pēc lielceļa Rīga - Tilzīte - Kēnigsberga izbūves 1830. - 1857. gadā. 1897. gadā tajā dzīvoja 4774 iedzīvotāji, no kuriem 2272 bija ebreji, bija arī daudz latviešu, pastāvēja latviešu luterāņu draudze. Pirmā Pasaules kara laikā tika uzbūvēta dzelzceļa līnija Jelgava—Šauļi—Tilzīte. Pēc neatkarīgās Lietuvas Republikas nodibināšanas Jonišķiem 1923. gadā piešķīra pilsētas tiesības. No 1921. gada pilsētā darbojās latviešu vidusskola un vairākas latviešu biedrības, tika izdots laikraksts "Lietuvas Latvis".

Pēc 1940. gada 15. jūnija Lietuvas okupācijas un 16. jūnija PSRS valdības ultimāta Latvijas valdībai 1940. gada 17. jūnijā plkst. 9.00 Sarkanās armijas pārstāvis ģenerālpulkvedis Dmitrijs Pavlovs Jonišķu dzelzceļa stacijā sastapās ar Latvijas armijas pulkvedi Otto Ūdentiņu un plkst. 13:00 parakstīja Latvijas armijas kapitulācijas aktu, kas pieprasīja tās nepretošanos ienākošajām Sarkanās armijas daļām.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latviešu konversācijas vārdnīca. VII. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 13 909. sleja.

Sadraudzības pilsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]