Savstarpējā apmaināmība
Savstarpējā apmaināmība ir kāda kopsalikuma (konstrukcijas, iekārtas u.c.) elementu atbilstība noteiktiem parametru standartiem, kas nodrošina šī kopsalikuma pienācīgu darbību neatkarīgi no tā ražošanas un salikšanas vietas un laika, kā arī tiekot labotiem vai aizvietotiem tā elementiem. Apmaināmība attiecināma uz visiem parametriem, kas nodrošina konkrētā izstrādājuma ekspluatāciju, tie var būt ģeometriskie, mehāniskie, elektriskie, optiskie, hidrauliskie, pneimatiskie un citi parametri un to kombinācijas.
Apmaināmības veidi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Apmaināmību var iedalīt divās lielās daļās. Apmaināmība pēc ģeometriskajiem parametriem — lineāriem un leņķiskiem izmēriem, virsmas formas, novietojuma un kvalitātes — ir izgatavoto detaļu īpašība mašīnu (aparātu, ierīču) salikšanā vai remontā bez papildu apstrādes ieņemt savu vietu salikšanas vienībā, ko sauc par mezglu, nodrošinot mezgla normālu darbu. Funkcionālā apmaināmība ir mašīnu u.c. kopsalikumu konstruēšanas, ražošanas un ekspluatācijas princips, kas nodrošina to optimālos tehniskos un ekonomiskos darba rādītājus, tajā var būt ģeometriskie, elektriskie u.c. parametri.
Pēc pakāpes izšķir pilnīgo apmaināmību, kurā visus uzdotos precizitātes rādītājus iegūst bez papilddarbībām salikšanas gaitā vai remontējot, mainot detaļas, un nepilnīgo apmaināmību, kurā salikšanas procesā nepieciešama detaļu piestrāde. Funkcionālā apmaināmība var būt tikai pilnīga, apmaināmība pēc ģeometriskajiem parametriem — gan pilnīga, gan nepilnīga.
Pēc nozīmes izšķir ārējo un iekšējo apmaināmību. Ārējā apmaināmība ir mezglu un komplektējošo izstrādājumu apmaināmība pēc ekspluatācijas parametriem (piemēram, jauda vai griešanās frekvence elektrodzinējam) vai pievienošanas izmēriem (piemēram, ritgultņu gredzenu iekšējais vai ārējais diametrs), lielākoties tā ir pilnīga apmaināmība. Iekšējā apmaināmība nodrošina to izmēru precizitāti, kas nepieciešami detaļu salikšanai mezglos, mezglu salikšanai mehānismos un mehānismu salikšanai galīgajā izstrādājumā, parasti tā ir nepilnīga apmaināmība.
Ģeometrisko parametru apmaināmība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ģeometrisko parametru apmaināmības pamatjēdzieni
- urbums — jebkura detaļa, kurai ir cilindriskas iekšējas virsmas vai iekšējas virsmas ar paralēlām plaknēm, tā ir aptverošā detaļa, šādu virsmu apzīmējumiem tiek lietoti lielie latīņu burti
- vārpsta — jebkura detaļa, kurai ir ārēja virsma, tā ir aptveramā detaļa, šādu virsmu apzīmējumiem tiek lietoti mazie latīņu burti
- nominālizmērs (D urbumam, d vārpstai) — izmērs, attiecībā pret kuru uzrāda robežizmērus un no kura atskaita novirzes
- reālais izmērs (Dr vai dr) — izmērs, kuru nosaka, mērot ar pieļaujamo kļūdu
- robežizmēri — divi izmēri (lielākais Dmax vai dmax un mazākais Dmin vai dmin), starp kuriem jāatrodas reālajam izmēram vai ar kuriem reālais izmērs var būt vienāds
- novirze (E, e) — izmēra un nominālizmēra starpība
- reālā novirze (Er = Dr - D, er = dr - d) — reālā izmēra un nominālizmēra starpība
- robežnovirze — robežizmēra un nominālizmēra starpība:
- augšējā novirze (ES = Dmax - D, es = dmax - d) — lielākā robežizmēra un nominālizmēra starpība
- apakšējā novirze (EI = Dmin - D, ei = dmin - d) — mazākā robežizmēra un nominālizmēra starpība
- vidējā novirze (Em = 0,5 (ES+EI), em = 0,5 (es+ei)) — augšējās un apakšējās novirzes summas puse
- pielaide (vispārīgi T, urbumam TD = Dmax - Dmin = ES - EI, vārpstai Td = dmax - dmin = es - ei, sistēmai IT skaitļo pēc speciālas izteiksmes) — lielākā un mazākā robežizmēra vai augšējās un apakšējās novirzes starpība
- salāgojums — divas savstarpēji savienotas detaļas
- spēle (S = Dr - dr) — urbuma un vārpstas reālo izmēru pozitīva starpība, ja urbums lielāks par vārpstu
- uzspīlējums (N = -S = dr - Dr) — vārpstas un urbuma reālo izmēru absolūtā starpība līdz salikšanai, ja urbums mazāks nekā vārpsta
- sēža — detaļu savienojuma veids, kuru nosaka iegūtā spēle vai uzspīlējums: sēža ar spēli, sēža ar uzspīlējumu, pārejas sēža
Funkcionālā apmaināmība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Līdzīgi kā ģeometriskajiem arī funkcionālajiem parametriem pastāv pieļaujamās robežvērtība, kuru starpība veido pielaidi. Pastāvot funkcionālo parametru (virsmas negludums, materiāla cietība u.c.) novirzēm, noteiktas optimālas robežvērtības ir arī ekspluatācijas rādītājiem (piemēram, berzes pāra nodilums), kas atkarīgi no funkcionālajiem parametriem.